ievainot
ìevaĩnuôt, verletzen, verwunden: viņš mani ievainuojis ruokā, guoda jūtās. Refl. - tiês,
1) sich verletzen, sich verwunden:
tu gan ievainuojies MWM. X, 40;
[2) "sich verschulden"
L.] Subst. ìevaĩnuõjums, die Wunde: kad ievainuojumā liekgaļa ieme̦tusēs, tad pārkaļķi iekaisa pušumā Etn. III, 6.
Avots: ME II, 85
1) sich verletzen, sich verwunden:
tu gan ievainuojies MWM. X, 40;
[2) "sich verschulden"
L.] Subst. ìevaĩnuõjums, die Wunde: kad ievainuojumā liekgaļa ieme̦tusēs, tad pārkaļķi iekaisa pušumā Etn. III, 6.
Avots: ME II, 85