iezīlēt
ìezĩlêt,
1) durch Zauberei verschaffen:
čigāniete man iezīlēja sievu Bers.;
2) wahrsagend einleiten
U.: iezīlēt darbu, ein Werk glücklich od. unglücklich anfangen (je nach dem Ausfall der Schicksalserkundung) St., L.;
[3) sich merken, kennen lernen:
es tuo cilvē̦ku sāku iezīlēt Serben, Schujen;
4) wahrsagen:
čigāniete man iezīlēja, ka dabūšu atraitni ar trim bē̦rniem Kokn.;
5) zu erkennen meinen:
atrastuo zirgu viņš iezīlēja par savu Jürg.]
Avots: ME II, 91, 92
1) durch Zauberei verschaffen:
čigāniete man iezīlēja sievu Bers.;
2) wahrsagend einleiten
U.: iezīlēt darbu, ein Werk glücklich od. unglücklich anfangen (je nach dem Ausfall der Schicksalserkundung) St., L.;
[3) sich merken, kennen lernen:
es tuo cilvē̦ku sāku iezīlēt Serben, Schujen;
4) wahrsagen:
čigāniete man iezīlēja, ka dabūšu atraitni ar trim bē̦rniem Kokn.;
5) zu erkennen meinen:
atrastuo zirgu viņš iezīlēja par savu Jürg.]
Avots: ME II, 91, 92