cigaunis
cigaunis, = čigāns, der Zigeuner BW. 33315; [vielleicht nach igaunis "der Este" umgeformt]. Auch cigãns Ahs.
Avots: ME I, 379
Avots: ME I, 379
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'igaunis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'igaunis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
igaunis
igaũnis: mit aû N.-Wohlfahrt, Wolmarshof, mit aû 2 Seyershof, mit àu 2 Aahof, Demin. gen. s. igauniņa BW. 13288 var.
Avots: EH I, 429
Avots: EH I, 429
igaunis
igaũnis, [iguonis BW. 9515 var., 28161, 1 var.], fem. igaũniẽte, der Este, die Estin. [Der Name stammt von der altestnischen Landschaft "Ugaunia", wo U- vielleicht einen ü-Laut darstellt.]
Avots: ME I, 702
Avots: ME I, 702
igaunisks
igaũnisks, estnisch: mācīties igaunisku [gew.: igauņu] valuodiņu BW. 2539.
Kļūdu labojums:
2539 = 2537
Avots: ME I, 702
Kļūdu labojums:
2539 = 2537
Avots: ME I, 702
Šķirkļa skaidrojumā (4)
blurkstēt
blur̂kstêt, blur̂kšêt, blurkšķēt, -u, -ēju, intr., plappern, lärmen, wiederhallen: kuo tas pa kruogu blurkšķēja MWM. VII, 43. tas skaita pa igauniski, ka visa istaba blurkš MWM. II, 417.
Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen
Avots: ME I, 318
Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen
Avots: ME I, 318
cigāns
lauzīt
laûzît [auch C., Wolm., Kl., Trik., Lis., N. - Peb., Warkh., Jürg., Arrasch, laûzît 2 Salis, Ruj., Selg., laũzît (li. láužyti) Tr., Dond., Wandsen, Līn., Nigr., Gr. - Essern], - u, - ĩju, tr., freqn. zu laûzt,
1) wiederholt mehrfach brechen:
skalganus, zarus, žagarus. trīs gadiņi jūŗa kŗāca Ve̦ntas le̦du lauzīdama BW. 15073. kaulus drudzis kreš un lauza St. viņš lauzīja maizi kumuosus Dok. A. galvu, seltener prātu lauzīt, sich den Kopf zerbrechen: kuo galvu lauzīt vēl tik daudz? Adam. es e̦smu duomājusi un lauzījusi prātu par šuo lietu Kaudz. M. kājas lauzīt, die Beine anstrengen, sich die Beine ablaufen: vai tad bija maz vē̦rts kājas uz māju lauzīt A. XX, 84. ruokas lauzīt, die Hände ringen: te̦k upīte pret kalniņu, žagariņus lauzīdama; iet māsiņa pie nelieša, baltas ruokas lauzīdama BW. 21909. valuodu, auch valuodā lauzīt, eine Sprache radebrechen: viņš mēģināja vācu valuodu lauzīt Lundberg. igaunis lauzīja latviešu valuodā RA. grāmatā lauzīt, das Lesen lehren: kuo nu viņu tik agri lauzīt grāmata? A. XI, 101;
[2) peinigen, foltern
Manz. Lettus.] Refl. -tiês,
1) sich krümmen, sich quälen, sich abplacken:
viņa kliedza un lauzījās tīri kâ ārprātā Kaudz. M. puisis lauzījās un izmisis duomāja Vēr. II, 1034. lauzīties ar darbu, zemi, ar pļavām Spr.;
2) miteinander ringen:
iesim lauzītuos!
3) sich mühsam üben
(mit d. Lok.): valuodā, grāmatā. man teic e̦suot galva grūta ābecītē lauzīties Liew.;
4) sich wohin hingezogen fühlen und deshalb dorthin zu gelangen suchen:
kas viņai par kāzām - lauzīties šurp Saul.
Avots: ME II, 431, 432
1) wiederholt mehrfach brechen:
skalganus, zarus, žagarus. trīs gadiņi jūŗa kŗāca Ve̦ntas le̦du lauzīdama BW. 15073. kaulus drudzis kreš un lauza St. viņš lauzīja maizi kumuosus Dok. A. galvu, seltener prātu lauzīt, sich den Kopf zerbrechen: kuo galvu lauzīt vēl tik daudz? Adam. es e̦smu duomājusi un lauzījusi prātu par šuo lietu Kaudz. M. kājas lauzīt, die Beine anstrengen, sich die Beine ablaufen: vai tad bija maz vē̦rts kājas uz māju lauzīt A. XX, 84. ruokas lauzīt, die Hände ringen: te̦k upīte pret kalniņu, žagariņus lauzīdama; iet māsiņa pie nelieša, baltas ruokas lauzīdama BW. 21909. valuodu, auch valuodā lauzīt, eine Sprache radebrechen: viņš mēģināja vācu valuodu lauzīt Lundberg. igaunis lauzīja latviešu valuodā RA. grāmatā lauzīt, das Lesen lehren: kuo nu viņu tik agri lauzīt grāmata? A. XI, 101;
[2) peinigen, foltern
Manz. Lettus.] Refl. -tiês,
1) sich krümmen, sich quälen, sich abplacken:
viņa kliedza un lauzījās tīri kâ ārprātā Kaudz. M. puisis lauzījās un izmisis duomāja Vēr. II, 1034. lauzīties ar darbu, zemi, ar pļavām Spr.;
2) miteinander ringen:
iesim lauzītuos!
3) sich mühsam üben
(mit d. Lok.): valuodā, grāmatā. man teic e̦suot galva grūta ābecītē lauzīties Liew.;
4) sich wohin hingezogen fühlen und deshalb dorthin zu gelangen suchen:
kas viņai par kāzām - lauzīties šurp Saul.
Avots: ME II, 431, 432
sabambīt
I sabambît, tr., "?": igaunis sabambīja (verprügelte?) savu veceni, un tā iekrita . . . uorē un dikti šņukstēja Dz. V.
Avots: ME III, 591
Avots: ME III, 591