Paplašinātā meklēšana

apsmildzinât, tr., benetzen mit Staubregen: lietus mani apsmildzināja LP. VI, 833. C.

Avots: ME I, 124

‡ dzildzinât,

1) "knapināt pārtiku" (mit ilˆ ² ) Seyershof: miltu jau ne˙cik daudz vai[r]; jādzildzina vien ir ar tuo duošanu;

2) = dzildinât 2 (mit ilˆ ) Wolmarshof. Refl. -tiês "knapināties" Seyershof: ar tiem pašiem putraimiem, kuo rudenī sataisīja, dzildzinājuos visu vasaru.

Avots: EH I, 357

ìeil˜dzinât, (zeitlich) verlängern, hinhalten: tâ ārstējuoties var slimību ieildzināt A. v. J. 1899, S. 228.

Avots: ME II, 22

[ìesmildzinât Lautb., = iesmidzinât.]

Avots: ME II, 68

il˜dzinât (li. ìlginti), tr.,

1) längern, verlängern, fristen:
brigdi beidzamuo vēl it kâ ildzinātu MWM. VI, 768;

2) lange behalten:
kur viņu tikmē̦r ildzināja, kamē̦r nuoziedznieks nāca nuolūgties A. XV, 2. 24; [

3) (ver)zögern, auf die lange Bank schieben U.] Refl. -tiês, sich lange aufhalten, zögern, anhalten:
kou viņš tur ildzinās? dziļāk mūsu atmiņā iespiežas un ilgāk ildzinājas jauki piedzīvuojumi nekâ nekuoši un bēdīgi atgadījumi Pūrs I, 25.

Avots: ME I, 705

[nùoil˜dzinât, verzögern, in die Länge ziehen: n. savus maksājumus Salis, prāvu Nigr., atbildi Bauske; lietus nuoildzināja rudzu sēju Warkl.]

Avots: ME II, 790

pa-il˜dzinât [li. paìlginti], tr., verlängern: dzīvību LP. VI, 771. man paildzini mīļas, īsas dienas! Rainis.

Avots: ME III, 34

‡ pārildzinât "?": nauda, kas netiek izmaksāta par pārildzinātiem ... papīru kupuoniem Pēt. Av. III, pielik., S. 49.

Avots: EH XIII, 201

pasmildzinât (unter pasmil˜kstêt): "GL." ME. III, 103 zu ersetzen durch "Dz. grm. 1867, 323".

Avots: EH XIII, 174

pasmildzinât, intr., ein wenig staubregnen.

Avots: ME III, 103

pìesmilˆdzinâtiês Bers., = pierasuôt: sulainim piesmildzinājās pilnas acis ar ze̦ltu LP. VI, 833.

Avots: ME III, 293

sasmilˆdzinât,

1) fein regnend nass machen:
ienes veļu iekšā, lai lietus tuo nesasmildzina! Ahs.;

2) = sasmidzinât 2 Saikava.

Avots: ME III, 739

I smilˆdzinât Golg., Saikava, Selsau, Mar., N.-Peb., Festen, Gr.-Buschhof, Schwanb., Stomersee, smildzināt ² Katzd., Dond., Wandsen, Seemuppen, smildzinât Dunika, Rönnen, Selg., Bornsmünde, Stenden, staubregnen U., Spr., Römershof, Sessw., Ermes, Nigr., Kandau, Meiran, MWM. X, 162, Vēr. II, 659, Apskats v. J. 1903, S. 672, LP. VII, 103: lietiņš lija, smildzināja BW. 14812, 1 (ähnlich 14156). Refl. -tiês, nur ein wenig (etwas) tun, geizen: kuo tu tur smildzinies ar dzeršanu? kad met, tad met! Mar. Zu smalganât.

Avots: ME III, 962

II smildzinât St., sanft winseln und pfeifen (vom Hund, vom Wind).

Avots: ME III, 962

III smildzinât,

1): zerkleinern (smalcināt)
Bers.; ‡

2) sehr fein spinnen
(mit ilˆ ² ) Dunika.

Avots: EH II, 537

III smildzinât "?": ve̦lna valstību un spē̦ku smildzināt (schwächen, verringern?). Refl. -tiês "?" : sakaltuši lieli grē̦ku gabali negribas likties smildzināties Manz. Post. 1, 257.

Avots: ME III, 962

‡ *stildzinât, zu erschliessen aus ‡ ìestildzinât.

Avots: EH II, 579

uzsmildzinât Adiamünde, Dunika, Stenden, = uzsmidzinât 1.

Avots: ME IV, 380

zildzinât ² Ruj., = knapinât: saimniece zildzina maizi. Refl. -tiês Mezküll (mit ilˆ2 ), Salisb. (mit ilˆ ), = knapināties, sich einschränken, sehr sparsam wirtschaften. Vgl. zilinât I 3.

Avots: ME IV, 719

pārsmilga, die schmale Verbindung zweier Äcker, Wälder u. s. w. Oppek. nach U. Vgl. smildzināt, smalganāt; [s. auch Leskien Nom. 523.]

Avots: ME III, 177