Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'irāg' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'irāg' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

irāg

irāg, irag, = durch die Partikel -g verstärktes ira in Fragesätzen: irag šis jūsu mazākais brālis? I Mos. 45, 3. irāg pa˙reizi svē̦tā dienā dziedināt? Manz.

Kļūdu labojums:
45, 3 = 43, 29

Avots: ME I, 708


virāgs

virāgs Schwarden, ein Gefäss, womit man Jauche schöpft. Etwa nebst viraks II zu gr. ἀρύω "schöpfe", mir. feraim "giesse" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 268)??

Avots: ME IV, 602

Šķirkļa skaidrojumā (3)

iriek

iriek [wohl als irieg aufzufassen], = irāg: rauguos tautas tīrumuos, iriek daudz arājiņu, ob viele Pflüger da sind BW. 10908.

Avots: ME I, 710


irig

irig, = irāg: mēnesnīce zvaigznes skaita, irig visas vakarā BW. 33855.

Avots: ME I, 710


virlops

virluõps Arrasch, C., Jürg., PS., Salisb., Trik., Wolm., vir̂luõps 2 N.-Salis, Ruj., Segewold, virluops Mag. XIII, 39, Adiamünde, Golg., Linden (in Kurl.), Nötk., N.-Peb., Stürzenhof, A.Schwanb., virluopis Ronneb., virluope Kokn., vir̂lups N.-Rosen n. FBR. VIII, 25, virlups Oppek., Mag. XIII, 25, Aahof, Bers., Fest., Kalzenau, Lasd., Laud., Lubn., Meiran, Memelshof, Sessw., vìrlupis 2 Mar., Prl., Saikava, virlupe Kroppenhof, virļups Meiran, vìrļupis 2 Lubn., vìrļupe 2 Lubn., vìrlaps 2 Stom., virlaps N.-Schwanb., vir̂luõks 2 Siuxt, vir̂luôks 2 Gramsden, Schibbenhof, vir̂luoks 2 MSil., Pankelhof, Stenden, Wandsen, vir̃luoks Schrunden, virluoks L., U., AP., Autz, Bauenhof, Bauske, Behrshof, Fockenhof, Frauenb., Grenzhof, Grünw., Gr.-Würzau, Kalnzeem, Korwenhof, Kroten, Naud., Neuenb., N.-Peb., Ruba, Ruhental, Sehmen, Stockm., Swehthof, Walgalen, Wallhof, Welonen, vir̂laks 2 Līn., virlaks Ahswikken, Katzd., Nerft., (mit ir̃) Nigr., svirluoks Frauenb., ein Schöpfgefäss mit langem Stiel (Abbild. s. Bielenstein Hoizb. 161; in Meiran ein Gefäss mit einer Handhabe überhaupt): ņem virlupi un pielej ar e̦ze̦ra ūdeni mucu! Mar. ar virluoku smeļ vircu un ūdeni Walgalen. ar kanniņu alu dzēru, ne ar visu virlupīti BW. 19556 var. dzer . . vēl vienu virlaku! U. b. 127, 36. virluopiem sev gudrību smelt Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 538. Falls villuops älter ist als virluops (und nicht umgekehrt?), könnte vil- nebst estn. will in will- kapp "Schöpfgefäss" (woneben willima "füllen") auf d. Füll- (d. füllen bedeutet nach dem Grimmschen Wrtb. auch "schöpfen"), und -luops auf mnd. lôp "hölzernes Gefäss von kleinerem Inhalte" beruhen. In diesem Fall wäre virluops entweder aus villuops dissimiliert (?), oder durchs gleichbedeutende viraks oder virāgs beeinfiusst; virluoks ist entweder aus virluops dissimiliert, oder volksetymologisch an luoks I angelehnt. svirluoks hat sein s- vielleicht aus svira resp. svirât.

Avots: ME IV, 607, 608