Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'irkle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'irkle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

dzirkle

dzir̃kle NB., comm., ein unernster Mensch, der viel ohne Ursache zu lachen pflegt: nuo tevis ne˙kā nav; tads dz. vien! NB. uotra (sc.: meita) dikti dz. Pas. XI, 419 (aus NB.).

Avots: EH I, 359


dzirkles

dzir̂kles,

1): auch (mit ir̂ ) AP., Borchow, Golg., Nötk., Zebrene, (mit ir̂ 2 ) Orellen, Salis, Salisb., Strasden: ņemsim dz., cirpsim matus BW. 30794 var. vaŗa dz., mežiem galus līdzināt 8515, 3 var.

Avots: EH I, 359


dzirkles

dzir̂kles [Wolm., Bers., C., Jürg., N. - Peb., Lis,, Ruj., Dond., Welonen], dzirklis (n. plur.) U., dzirkļi Rainis Stari I, 104. [dzirklas Manz. Lettus],

1) = zirkles;

2) dzirkles. eine Rinderkrankheit:
aitu necē̦rp, lai bē̦rns nedabūtu dzirkles, tas ir, lai sāpju muocīts neraustītuos JK. VI, 8.

Kļūdu labojums:
Rinderkrankheit = Kinderkrankheit

Avots: ME I, 553


irkle

irkle (unter ir̃kls ),

1): auch (mit ir̃ ) Popen.

Avots: EH I, 431


irklenieks

irkleniẽks (li. irklininkas), der Ruderer: irklenieki, ņemiet mani laiviņā! BW. 30805.

Avots: ME I, 710


padzirkle

padzirkle,

1): "pakakle" Zögenhof.

Avots: EH II, 130


padzirkle

padzirkle,

1) die Gurgel
Kurl. n. U.;

2) = padzerklis Kremon n. U.;

[3) "bei unordentlichem Scheren ungeschoren gebliebene Wolle"
Selg.]

Avots: ME III, 22


padžirkle

padžirkle (unter padžer̂kle): "pasmakre" (mit ir̂ 2 ) Frauenb., "pakakle" Remten, Zebrene.

Avots: EH II, 130


pazirkle

I pazirkle: apaušu, iemauktu, ce̦pures pazir̂kles 2 Grob.

Avots: EH XIII, 192



stirkle

stirkle, ein langbeiniges, viel oder schnell laufendes Schaf Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617. Wohl zu stirka I.

Avots: ME IV, 1073


zirkles

zir̂kles: auch Kalupe, Liepna, Linden in Kurl., Mahlup, Welonen, Wessen, (mit ir̂ 2 ) Iw., Kal, OB.; zir̂klītes Višķi.

Avots: EH II, 808


zirkles

zir̂kles (li. žìrklės "die Schere") Baltinow n. FBR. XI, 125; Eversmuiža n. FBR. VI, 32; Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 79; Mar. n. RKr. XVII, 124; Sussei n. FBR. VII, 132; Pas. I, 384 (aus Rositten), Aiviekste, Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Gaigalava, Gotthardsberg, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Kaltenbrunn, Kalzenau, KatrE., Kārsava, Kl., Kokn., Lubn., Meiran, N. - Schwanb., Oknist, Saikava, Selsau,Semershof, Sessw., Stomersee, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, zir̂kles 2 Alschw., Dunika, Schnehpeln, zirkles Mag. XIII, 2, 45, Spr., Memelshof, Pilda, Sonnaxt, auch Sg. zirkle L., Stenden n. Bielenstein Holzb. 370, zirkls St., (mit ir̂ 2 ) Bl., zirklas (?) U. (unter cirklas), = dzir̂kles, die Schafschere (Abbild. s. Bielenstein Holzb. 370); eine Schneiderschere Spr.: patrin zirkles! šitās pa˙visam negriêž Saikava. Am ehesten nach Sommer Balt. 178 und Būga KSn. I, 262 f. (s. auch Thomsen Beröringer 247 und Niedermann Glotta XIX, 4) zu li. žer̃gti, išžirgti "(Beine) spreizen" (mit -kl- aus -gkl- < -gtl-). Anders (zu lat. furcula u. a.) Niedermann IF. XV, 104 ff., ("vielleicht") Biosacq Dict. 932, Walde Vrgl. Wrtb. I, 629 u. a.

Avots: ME IV, 728

Šķirkļa skaidrojumā (15)

aizsprengt

àizspreñgt, gewaltsam hinter etwas stecken (klemmen) Dunika, Kal., Rutzau: tā a. dzirkles aiz skapja, ka grūti tâs izdabūt laukā. Refl. -tiês citiem priekšā, sich gewaltsam an andern vorbeidrängen Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 51


atasināt

atasinât Dond., tr., stumpf machen: nazi, dzirkles.

Avots: ME I, 148


atgriezt

atgriêzt [li. atgríežti], tr.,

1) ab-, wegschneiden:
Sprw. atgriezts riecenis vairs nepielīp;

2) abstumpfen, stumpf machen:
dzirkles, nazi, zuobus. Refl. -tiês, stumpf werden: nazis atgriezies.

Avots: ME I, 159


dzirkls

[dzirkls U., = dzirkles 1.]

Avots: ME I, 553


iedzirklis

I iedzir̂klis [Kr.], U., Druw., iedzirkle Salis, Wend., der Trichter an Fischreusen, die Öffnung zur hinteren Kammer. Vgl. iedzērklis und iedzērkle.

Avots: ME II, 13


ieņirkšēties

[ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]

Avots: ME II, 49


irkls

ir̃kls (li. ìrklas), [ir̃klis C., Arrasch, ìrklis 2 Lis., Bers., irklis Sventāja], irkla, irkle Spr.,

1) das Ruder:
daudz tu man irklu lauzi (Var.: irkles) BW. 30692, 1; irkles 30859, 1. lūza irkla (Var.: jirkla) 26495, 1; [

2) das Steuer
Bielenstein Holzb. 632]. Zu irt I.

Kļūdu labojums:
30692, 1 = 30692 var.

Avots: ME I, 710


jirkla

jirkla Lubn. n. BW. 26495, 1, jirkle 2 Laud., [jirklis Kreuzb.], das Ruder.

Avots: ME II, 114


padoma

‡ *paduoma, = paduõms 1: bij man labas uoša irkles, labas tē̦va paduomiņas BW. 30761, 2.

Avots: EH II, 129


padžerkle

padžer̂kle [Weinschenken], Sess., padžirkle Siuxt, der untere Teil des Halses Etn. I, 153.

Avots: ME III, 23


patecināt

patecinât [li. patẽkinti], fakt.,

1) etwas laufen lassen:
izrūnītu zirgu;

2) ein wenig zapfen:
alu;

3) mit dem tecelis ein wenig schärfen:
cirvis un šķipele jāpatecina MWM. VIII, 589. [zirkles patecināt Pas. I, 384 (aus Rositten).]

Avots: ME III, 120


šņirkstēt

šņir̂kstêt: zirkles tādas asas, - šņirkst vien, kad griež Sonnaxt. pele šņirkst kaķa zuobuos Fehteln, Fest.

Avots: EH II, 653


tecināt

tecinât,

1): auch Ramkau, Saikava, Salis u. a.;

2): auch Pilda, Ramkau, Saikava, Salis u. a.; tecināju zuobineņu Tdz. 52955;

3): t. brūklenes BielU., Strickbeeren nachreifen lassen
(ähnlich in Siuxt);

4): pircējs tecina (liek vienmērīgi, ne sevišķi ātri skriet) zirgu, izmēginādams, vai tas ve̦se̦ls uz kājām Frauenb.; ‡

11) langsam (im Wasser) gleiten
(?): ja kuģim izme̦t e̦nkuru un tā zari cieši neieduŗas jūŗas dibe̦nā, bet kuģis, vēja ne̦sts, lē̦nām slīd uz priekša, tad saka, ka kugis "tecina" Salis. Refl. -tiês,

2) sich schleifen lassen
Saikava: zirkles negrib lāgā t;

3) mit Absicht kurze Schritte machen
(?): viņš tuo pagaidīja, paņēma aiz ruokas un gāja lē̦nāk, tecinādamies pats līdz meitenes ... suolīšiem A. Brigadere Dievs, daba, darbs 252.

Avots: EH II, 672


virķele

I virķele,

1) = virkne, Aufgereihtes (mit ir̃ ) Frauenb.: sīpuolu virķele;

2) eine Menge, ein grosser Haufe
(mit ir̃ ) Frauenb.: luopu, putnu, cilvē̦ku virķele. Aus *virklele?

Avots: ME IV, 607


žņakšināt

žņakšinât Dunika "likt žņakšēt": ž. zirkles.

Avots: EH II, 821