Paplašinātā meklēšana

‡ cirkles Eglūna, Gārsene "= cirklas".

Avots: EH I, 273

‡ dzir̃kle NB., comm., ein unernster Mensch, der viel ohne Ursache zu lachen pflegt: nuo tevis ne˙kā nav; tads dz. vien! NB. uotra (sc.: meita) dikti dz. Pas. XI, 419 (aus NB.).

Avots: EH I, 359

dzir̂kles,

1): auch (mit ir̂ ) AP., Borchow, Golg., Nötk., Zebrene, (mit ir̂ ² ) Orellen, Salis, Salisb., Strasden: ņemsim dz., cirpsim matus BW. 30794 var. vaŗa dz., mežiem galus līdzināt 8515, 3 var.

Avots: EH I, 359

dzir̂kles [Wolm., Bers., C., Jürg., N. - Peb., Lis,, Ruj., Dond., Welonen], dzirklis (n. plur.) U., dzirkļi Rainis Stari I, 104. [dzirklas Manz. Lettus],

1) = zirkles;

2) dzirkles. eine Rinderkrankheit:
aitu necē̦rp, lai bē̦rns nedabūtu dzirkles, tas ir, lai sāpju muocīts neraustītuos JK. VI, 8.

Kļūdu labojums:
Rinderkrankheit = Kinderkrankheit

Avots: ME I, 553

irkle (unter ir̃kls ),

1): auch (mit ir̃ ) Popen.

Avots: EH I, 431

irkleniẽks (li. irklininkas), der Ruderer: irklenieki, ņemiet mani laiviņā! BW. 30805.

Avots: ME I, 710

padzirkle,

1): "pakakle" Zögenhof.

Avots: EH II, 130

padzirkle,

1) die Gurgel
Kurl. n. U.;

2) = padzerklis Kremon n. U.;

[3) "bei unordentlichem Scheren ungeschoren gebliebene Wolle"
Selg.]

Avots: ME III, 22

padžirkle (unter padžer̂kle): "pasmakre" (mit ir̂ ² ) Frauenb., "pakakle" Remten, Zebrene.

Avots: EH II, 130

I pazirkle: apaušu, iemauktu, ce̦pures pazir̂kles ² Grob.

Avots: EH XIII, 192

sirkle (?) U. "= dzirklis"; wohl fehlerhaft für zirkle.

Avots: ME III, 846

stirkle, ein langbeiniges, viel oder schnell laufendes Schaf Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617. Wohl zu stirka I.

Avots: ME IV, 1073

zir̂kles: auch Kalupe, Liepna, Linden in Kurl., Mahlup, Welonen, Wessen, (mit ir̂ ² ) Iw., Kal, OB.; zir̂klītes Višķi.

Avots: EH II, 808

zir̂kles (li. žìrklės "die Schere") Baltinow n. FBR. XI, 125; Eversmuiža n. FBR. VI, 32; Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 79; Mar. n. RKr. XVII, 124; Sussei n. FBR. VII, 132; Pas. I, 384 (aus Rositten), Aiviekste, Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Gaigalava, Gotthardsberg, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Kaltenbrunn, Kalzenau, KatrE., Kārsava, Kl., Kokn., Lubn., Meiran, N. - Schwanb., Oknist, Saikava, Selsau,Semershof, Sessw., Stomersee, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, zir̂kles ² Alschw., Dunika, Schnehpeln, zirkles Mag. XIII, 2, 45, Spr., Memelshof, Pilda, Sonnaxt, auch Sg. zirkle L., Stenden n. Bielenstein Holzb. 370, zirkls St., (mit ir̂ ² ) Bl., zirklas (?) U. (unter cirklas), = dzir̂kles, die Schafschere (Abbild. s. Bielenstein Holzb. 370); eine Schneiderschere Spr.: patrin zirkles! šitās pa˙visam negriêž Saikava. Am ehesten nach Sommer Balt. 178 und Būga KSn. I, 262 f. (s. auch Thomsen Beröringer 247 und Niedermann Glotta XIX, 4) zu li. žer̃gti, išžirgti "(Beine) spreizen" (mit -kl- aus -gkl- < -gtl-). Anders (zu lat. furcula u. a.) Niedermann IF. XV, 104 ff., ("vielleicht") Biosacq Dict. 932, Walde Vrgl. Wrtb. I, 629 u. a.

Avots: ME IV, 728

‡ àizspreñgt, gewaltsam hinter etwas stecken (klemmen) Dunika, Kal., Rutzau: tā a. dzirkles aiz skapja, ka grūti tâs izdabūt laukā. Refl. -tiês citiem priekšā, sich gewaltsam an andern vorbeidrängen Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 51

atasinât Dond., tr., stumpf machen: nazi, dzirkles.

Avots: ME I, 148

atgriêzt [li. atgríežti], tr.,

1) ab-, wegschneiden:
Sprw. atgriezts riecenis vairs nepielīp;

2) abstumpfen, stumpf machen:
dzirkles, nazi, zuobus. Refl. -tiês, stumpf werden: nazis atgriezies.

Avots: ME I, 159

[dzirkls U., = dzirkles 1.]

Avots: ME I, 553

I iedzir̂klis [Kr.], U., Druw., iedzirkle Salis, Wend., der Trichter an Fischreusen, die Öffnung zur hinteren Kammer. Vgl. iedzērklis und iedzērkle.

Avots: ME II, 13

[ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]

Avots: ME II, 49

ir̃kls (li. ìrklas), [ir̃klis C., Arrasch, ìrklis ² Lis., Bers., irklis Sventāja], irkla, irkle Spr.,

1) das Ruder:
daudz tu man irklu lauzi (Var.: irkles) BW. 30692, 1; irkles 30859, 1. lūza irkla (Var.: jirkla) 26495, 1; [

2) das Steuer
Bielenstein Holzb. 632]. Zu irt I.

Kļūdu labojums:
30692, 1 = 30692 var.

Avots: ME I, 710

jirkla Lubn. n. BW. 26495, 1, jirkle ² Laud., [jirklis Kreuzb.], das Ruder.

Avots: ME II, 114

‡ *paduoma, = paduõms 1: bij man labas uoša irkles, labas tē̦va paduomiņas BW. 30761, 2.

Avots: EH II, 129

padžer̂kle [Weinschenken], Sess., padžirkle Siuxt, der untere Teil des Halses Etn. I, 153.

Avots: ME III, 23

patecinât [li. patẽkinti], fakt.,

1) etwas laufen lassen:
izrūnītu zirgu;

2) ein wenig zapfen:
alu;

3) mit dem tecelis ein wenig schärfen:
cirvis un šķipele jāpatecina MWM. VIII, 589. [zirkles patecināt Pas. I, 384 (aus Rositten).]

Avots: ME III, 120

šņir̂kstêt: zirkles tādas asas, - šņirkst vien, kad griež Sonnaxt. pele šņirkst kaķa zuobuos Fehteln, Fest.

Avots: EH II, 653

tecinât,

1): auch Ramkau, Saikava, Salis u. a.;

2): auch Pilda, Ramkau, Saikava, Salis u. a.; tecināju zuobineņu Tdz. 52955;

3): t. brūklenes BielU., Strickbeeren nachreifen lassen
(ähnlich in Siuxt);

4): pircējs tecina (liek vienmērīgi, ne sevišķi ātri skriet) zirgu, izmēginādams, vai tas ve̦se̦ls uz kājām Frauenb.; ‡

11) langsam (im Wasser) gleiten
(?): ja kuģim izme̦t e̦nkuru un tā zari cieši neieduŗas jūŗas dibe̦nā, bet kuģis, vēja ne̦sts, lē̦nām slīd uz priekša, tad saka, ka kugis "tecina" Salis. Refl. -tiês, ‡

2) sich schleifen lassen
Saikava: zirkles negrib lāgā t; ‡

3) mit Absicht kurze Schritte machen
(?): viņš tuo pagaidīja, paņēma aiz ruokas un gāja lē̦nāk, tecinādamies pats līdz meitenes ... suolīšiem A. Brigadere Dievs, daba, darbs 252.

Avots: EH II, 672

I virķele,

1) = virkne, Aufgereihtes (mit ir̃ ) Frauenb.: sīpuolu virķele;

2) eine Menge, ein grosser Haufe
(mit ir̃ ) Frauenb.: luopu, putnu, cilvē̦ku virķele. Aus *virklele?

Avots: ME IV, 607

‡ žņakšinât Dunika "likt žņakšēt": ž. zirkles.

Avots: EH II, 821