Paplašinātā meklēšana

acumir̃klis: acumir̂klis Oknist.

Avots: EH I, 3

acumir̃klis, (li. akiẽs mìrksnis), der Augenblick, acumirklī, sogleich, im Augenblick; kādu acumirkli, einen A.

Avots: ME I, 9

‡ birklis, ein grosses Kornsieb (režģis) Fehteln (?).

Avots: EH I, 220

I dzir̃klis: auch (mit ir ) Bartau.

Avots: EH I, 359

I dzir̃klis, Grosstuer, Prahlhans (zu dzir̃ties) Grob. n. Etn. III, 66; [vgl. li. girklus "ruhmredig"],

Avots: ME I, 553

II dzirklis, der Trichter, die hintere Kammer im Fischkorbe (zu dzert).

Avots: ME I, 553

[III dzir̂klis ² "die Zeit der Schafschur".]

Avots: ME I, 553

I iedzir̂klis: auch Lettihn, Lös.; Marienhausen, N.-Peb., Ramkau, Salis, Stomersee, (mit iẽ- ) AP.

Avots: EH I, 511

I iedzir̂klis [Kr.], U., Druw., iedzirkle Salis, Wend., der Trichter an Fischreusen, die Öffnung zur hinteren Kammer. Vgl. iedzērklis und iedzērkle.

Avots: ME II, 13

II iedzirklis Druw.,

1) der Gehörgang im Ohr
Etn. II, 161;

2) "der Grund eines kesselförmigen Tales."

Avots: ME II, 13

irklis (unter ir̃kls ),

1): auch (mit ìr ² ) Kaltenbr.: lūst irklītis BW. 9741; ‡

3) = aĩris ‡ 2 Ramkau.

Avots: EH I, 431

‡ jirklis Bērzgale, = ir̃kls 1.

Avots: EH I, 565

[klir̃klis Rutzau "pusizrāmīts luops".]

Avots: ME II, 229

mir̃klis: auch Frauenb., Salis, mit ir̂ auch Oknist, mit ìr ² Borchow.

Avots: EH I, 817

mir̃klis, [mir̂klis Warkh., Warkl., Domopol., Prl., Kr., Kl.],

1) der Blick des Auges:
laida apkārt mirkļus Blaum. uzskata viens uotru ar naidīgiem mirkļiem Blaum. Paz. dē̦ls 16. stīviem mirkļiem tas raudzījās uz kapu Apsīšu Jē̦kabs VII, 42. savus mirkļus mīlīguos lē̦ni šurpu raidi! Teodors;

2) der Augenblick
Nigr.: uznācis salds mirklītis Janš. B. 210. liesmaina ruoka zibiņa mirklī galuotnes luoka Vēr. II, 386. tē̦la skats savienuoja mirkli ar mūžību II, 173;

3) ein zudringlicher, lästiger Mensch
Nigr.: nīkās virsū kâ mirklis. [Nebst li. mirklỹs "ein Blinzler" zu le. mirkšķêt, miršķināt, li. mérkti "die Augen schliessen, mit den Augen winken", mìrkčioti "blinzeln", markstyti "winken", r. мéркнуть "dunkel werden", čech. mrkati "blinzen, nicken; finster werden", mrk "Wink", r. мóрокъ od. морòка "Finsternis" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 78, Trautmann Wrtb. 182 f., Solmsen Jagić - Festschrift 580.]

Avots: ME II, 633

[padzirklis N.-Peb. "= padziras 2."]

Avots: ME III, 22

stibirklis, der Schinken: es nuopirku divus žāvē̦tus jē̦ra stibirkļus Plm. n. RKr. XVIl, 79.

Avots: ME IV, 1065

‡ stireklis Stenden "ein mit Samt umwundener, bei Bewegungen leicht erzitternder Draht an Mützen (Hüten)".

Avots: EH II, 580

atdzirknis, der Trichter in einem Netze, der den Ausgang aus dem Netze den hineingegangenen Fischen unmöglich macht [vgl. dzirklis].

Avots: ME I, 156

attâlinât (li. attólinti), attâļinât, tr., entfernen, weiter rücken: katrs nuodzīvuots mirklis attāļina mani nuo tām stundām Vēr. II, 52. Refl. -tiês, auch attâļuoties, sich entfremden: viņa iesaucās attāļinādamās JR. V, 92. cilvē̦kam ir iespējams attālināties nuo dabas Vēr. I, 1133.

Kļūdu labojums:
sich entfremden = sich entfernen; sich entfremden

Avots: ME I, 204

bḕ̦rns,

1): krustu b., ein Patenkind
Linden; krustu bē̦rni, die Kinder des Bruders oder der Schwester ebenda. es nuo maza bē̦rna ("nuo mazatnes") e̦su te FBR. IX, 111;

5): tai puķei daudz bē̦rnu (= atvašu) Strasden; 6): (atslē̦gas) b. Iw.; ‡

7) = irklis">iedzirklis I Salis.

Avots: EH I, 216

IV cirkste Kok. n. U., = iedzirklis, der Trichter an Fischreusen.

Avots: ME I, 385

dzir̂kles [Wolm., Bers., C., Jürg., N. - Peb., Lis,, Ruj., Dond., Welonen], dzirklis (n. plur.) U., dzirkļi Rainis Stari I, 104. [dzirklas Manz. Lettus],

1) = zirkles;

2) dzirkles. eine Rinderkrankheit:
aitu necē̦rp, lai bē̦rns nedabūtu dzirkles, tas ir, lai sāpju muocīts neraustītuos JK. VI, 8.

Kļūdu labojums:
Rinderkrankheit = Kinderkrankheit

Avots: ME I, 553

II dzirkstele Lems. n. U., = irklis">iedzirklis; [vgl. dzirklis II],

Avots: ME I, 554

I ģerkle,

1) die Kehle, Gurgel
L., Nerft, Kreuzb.: paija pagatavuota nuo zuoss ģerkles Etn. IV, 98;

2) eine schmale Stelle zwischen zwei Wänden
Alt-Rahden, Sonnaxt;

3) die schmalste Stelle eines Flusses
Kokn.;

4) = dzirklis, der Trichter des Fischkorbes
Kokn.; [ "ein kleines Loch" Wessen]. Aus li. gerklė˜ "Kehle".

Avots: ME I, 697

II iedzēklis [wohl aus iedzērklis] Rosenbeck, Nötk., [Trik.], = irklis">iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

iedzelksnis Adsel, = irklis%20I">iedzirklis I: līdaka, ārā netikdama nuo murda, bij uzgriezusies uz iedzelkšņa.

Avots: ME II, 13

iedzerkle Oppek. n. U., = irklis">iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

iẽdzẽrklis [C.], U., = irklis">iedzirklis I. [Zu li. ingérklis "Trichter an Fischreusen", gerklė˜ "Kehle".]

Avots: ME II, 13

iedzērkslis Nötkensh., = irklis%20I">iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

iedzirknis [Salisb.], Krons - Würzau, N. - Bergfried, = iedzirklis I; [s. Bielenstein Holzb. 671.]

Avots: ME II, 13

[ieģerkle Nerft, Bielenstein Holzb. 599, 668, 671, 672, = irklis">iedzirklis.]

Avots: ME II, 21

[II iemeklis Stom., ="irklis">iedzirklis I."]

Avots: ME II, 43

[iemetne Stom., = irklis">iedzirklis I.]

Avots: ME II, 44

ierzekls,

1) "venteŗa atskarbis (vgl. iedzirklis)" Edwahlen n. U.;

2) Verschlingung, die eine stark gedrehte Schnur macht
U. [Wenigstens in der Bed. 1 vielleicht durch Metathesis aus * iezerkls > * iedzerkls; vgl. iedzerkle.]

Avots: ME II, 60

ir̃kls (li. ìrklas), [ir̃klis C., Arrasch, ìrklis ² Lis., Bers., irklis Sventāja], irkla, irkle Spr.,

1) das Ruder:
daudz tu man irklu lauzi (Var.: irkles) BW. 30692, 1; irkles 30859, 1. lūza irkla (Var.: jirkla) 26495, 1; [

2) das Steuer
Bielenstein Holzb. 632]. Zu irt I.

Kļūdu labojums:
30692, 1 = 30692 var.

Avots: ME I, 710

jirkla Lubn. n. BW. 26495, 1, jirkle ² Laud., [jirklis Kreuzb.], das Ruder.

Avots: ME II, 114

ķer̂t, ķeŗu, ķêru, tr.,

1) greifen:
Sprw. kas ātri ķeŗ, tam pirksti de̦g od. tas sadedzina pirkstus. ķeŗ, kuo redzi, tik zagt vien neeji. neķer bļuodas dibe̦nā BW. 19251. par daudz ķeŗ pliku, es zieht zu zehr an (vom kahlen Winterwege) Stuhrhof. ķeŗamā kāre, die Lust zu greifen LP. VII, 865 ;

2) haschen, fangen:
Sprw. ķer nu čigānu krūmuos! ķer mani ruokā, sit mani kuokā! so fordert der eine den andern auf, ihn zu fangen Etn. IV, 41. tas bijis vēl tanīs laukuos, kad rekrūšus ķēra Etn. III, 93. vīrs ietaisījis ķeŗamuo bedri LP. V, 176. putnus, zvē̦rus, vēžus, zivis, peles ķert. zaķi ķert, fallen (von Kindern). lūšus, pelītes, zagli ķert, lettische Spielchen ; vistiņas ķert, blinde Kuh spielen ; aitas, aunus ķert, ein Orakel zu Weihnachten, um zu erfahren, welches Mädchen im kommenden Jahre heiraten wird ;

3) erreichen, ereilen, treffen:
braukuši ar līkumu, lai neķe̦rtu vidu LP. III, 68. jūsu pusi krusa ķe̦'rusi Aps. lietus gan ķers šuoreiz arī mūsu galu. kalniņā miežus sēju, lai salniņa tuos neķeŗ BW. 28009. akmens, pātagas gals, šāviens ķēris meitu. viņu ķēra trieka ;

[4) liesmas ķeŗ pa aizkuru U., die Flamme schlägt zum Ofenloche hinaus. ]
Refl. -tiês,

1) einander greifen, fangen:
viens acumirklis ķeŗas uotrā Vēr. II, 26. [acīs ķerties U., in die Augen fahren, zanken.] viņi ķērās matuos, sie fuhren sich in die Haare ;

2) sich anfassen, sich woran halten, sich klemmen, stocken, hapern:
suns ķēries šim pie kājām LP. VII, 984. kur kājiņa neķērās ce̦lmainā līdumā? zaģis ķeŗas. labam runātājam vārdi neķeŗas, bet sliktam neķeŗas SDP. VIII, 30. meita nevarējusi darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries LP. III, 83. Sprw.: juo steidz, juo ķeŗas ;

3) in seinem Interesse greifen, sich woran machen, woran gehen, zulangen, seine Zuflucht nehmen:
viņš tai ķērās ap kaklu, er umhalste sie. [ar maukām ķerties U., sich mit Huren abgeben.] slīcējs ķeŗas pie salmiņa. saimnieks ķērās pie darba LP. VII, 346. pie ielauztas karašas visi ķeŗas. palīgiem bij jāķeŗas pie gudrības LP. III, 77 ;

4) sich anbeissen, an die Angel beissen:
makšķerē, kuŗas šķina zagta, zivis labi ķeŗuoties Etn. III, 95. vienreiz zvejnieks izzvejuojas cauru dienu, - neķeŗas ne˙kā LP. IV, 136. Übertragen - in grosser Menge gefangen od. geschossen werden: šuovakar vēži labi ķeŗas. viņš gājis medīt, bet ne˙kā neķēries LP. IV, 223. putni neķeŗuoties LP. VII, 237 ;

5) greifen, dringen:
kad ecēšas diezgan dziļi neķeŗas zemē... Konv. ² 880. tie vārdi bagātajam ķē̦rušies pie dūšas (gew.: pie sirds), gingen zu Herzen LP. V, 260. tas ķērās dze̦guzei pie guoda, das war ehrenrührig Adam. tas ķeŗas pie kauliem, das durchdringt Mark und Bein. [Wohl aus * kar̂t (in aizkar̂t) unter dem Einfluss von tver̂t (vgl. kvê̦rt). Vgl. kãrt, Grünenthal Изв. XVIII, 4, 142 f. und v. d. Osten - Sacken IF. XXII, 316.]

Avots: ME II, 369, 370

lieglaĩmîgs, glückselig, wonnevoll: dzīves lieglaimīgākais acumirklis Plūd. smaršas izplūst lieglaimīgā gaidā A. XX, 661.

Avots: ME II, 493

mirknis, = irklis">mirklis

2, der Augenblick:
tik viena mirkņa gana A. v. J. 1899, S. 275.

Avots: ME II, 633

sagrâbt, tr.,

1) ergreifen
(auch fig.): Sprw. vēju ar dūri sagrābt nevar. Rungulis sagrāba . . . zirgu aiz astes MWM. VII, 882. ve̦lns sagrābis saimnieku pie bārdas LP. IV, 213. pie apkakles sagrābis Vēr. I, 1033. kaijas... sagrābj... zivtiņas J. R. III, 27. svešinieki tirdzniecību bij sagrābuši savās ruokās Now. 72. tuo sagrābuse liela auka ar krusu LP. III, 8I. dre̦buļi sagrābj Celm. jāsagrābj acu˙mirklis A. XXI, 488. - tas mani sagrāba, uztrauca kâ mazu puiku Rainis;

2) zusammenharken; zusammenraffen:
daiļa pļava, kad nuopļauta, vēl daiļāka, kad sagrābta (Var.: nuogrābta) BW. 28608. sagrābis lielu naudu LP. VI, 898. Refl. -tiês,

1) einander ergreifen;

2) für sich zusammenraffen:
muļķītis..: sagrābās ze̦ltu un aizgāja LP. IV, 8. devis pulka ze̦lta naudas sagrābties VII, 202. sagrābies naudas pilnu ce̦puri VII, 1032.

Avots: ME II, 628, 629

I sastrẽdzinât,

1) straff spannen:
s. valgu Hochrosen. acumirklis bij par daudz sastrēdzināts A. Brig. Daugava I, 152;

2) sich anstauen machen
Lindenhof, Sessw., Aahof, Stomersee, (mit ê ) Jürg. u. a.: s. le̦du Bers., (mit ê2 ) Seppkul; s. kuokus upē (mit ẽ ) Gold., Walk, (mit ê ² ) Planetzen.

Avots: ME III, 749

šḕ̦rpas ² Gr. - Buschh., Warkh., šē̦rpas Memelshof, šērpes Mag. IV, 2, 141, U., Schauder, Fieberkälte U.; plötzliche Angst Kurl. n. U.: "baiļu trīsas" Gr. - Buschh., Memelshof, Warkh., viņam tâ kâ šē̦rpas pārgājušas pa kauliem LP. VII, 765. dzīve - mirklis sāpju šē̦rpu Dēmons 59.

Avots: ME IV, 17

sirkle (?) U. "= irklis">dzirklis"; wohl fehlerhaft für zirkle.

Avots: ME III, 846

I vèlti, Adv., unentgeltlich; vergeblich, umsonst U.: velti tava dziedāšana BW. 459. velt[i] būs tavs lūgumiņš 15062, 14. velti laika nekavēt LP. II, 13. velti aiziet mirklis lieks Apsk. v. J. 1903, S. 536. Urspr. der dat. s. von velte I, s. Mühlenbach Извѣст. IX, 3, 245: vgl. velte II.

Avots: ME IV, 534