Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'irkls' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'irkls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
dzirkls
irkls
irkls
ir̃kls (li. ìrklas), [ir̃klis C., Arrasch, ìrklis 2 Lis., Bers., irklis Sventāja], irkla, irkle Spr.,
1) das Ruder:
daudz tu man irklu lauzi (Var.: irkles) BW. 30692, 1; irkles 30859, 1. lūza irkla (Var.: jirkla) 26495, 1; [
2) das Steuer
Bielenstein Holzb. 632]. Zu irt I.
Kļūdu labojums:
30692, 1 = 30692 var.
Avots: ME I, 710
1) das Ruder:
daudz tu man irklu lauzi (Var.: irkles) BW. 30692, 1; irkles 30859, 1. lūza irkla (Var.: jirkla) 26495, 1; [
2) das Steuer
Bielenstein Holzb. 632]. Zu irt I.
Kļūdu labojums:
30692, 1 = 30692 var.
Avots: ME I, 710
jirkls
spirkls
spirkls
žirkls
žir̃kls Palzmar, = žir̃gts, geschickt, gewandt (mit ìr 2 ) Meselau, (mit ir̃ ) "ve̦se̦ls un veikls" Bauske: Natāle tapa žirkla Blaum. Pie skala ug. 97. žirklākas acis Aps. III, 4. - Subst. žir̃klums AP., Palzmar, (mit ìr 2 ) Meiran, = žir̃gtums Aiviekste, Kalnmuiža, Lubn.; Beweglichkeit, Gewandthei (mit ìr 2 ) Adl., Druw., Golg., Meselau, N. - Schwanb., Stom., Tirs.: uzpurinātais žirklums un ņiprums Blaum. Pie skala ug. 102. Vgl. die Notiz zu žirgts.
Avots: ME IV, 812
Avots: ME IV, 812
Šķirkļa skaidrojumā (2)
žirgts
žir̃gts Alschw., A. - Ottenhof, AP., Bauske, C., Dunika, Frauenb., Iw., Pankelhof, PS., Renzen, Ruj., Schnehpeln, Selg., Siuxt, Trik., Wolm., (mit ìr 2 ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Kl., Mahlup, Prl., Saikava, Selsau, frisch, munteŗ lebhaft Erlaa und Kurl. n. U., Memelshof: žirgts puisis Vēr. II, 54. žirgts sivē̦ns Frauenb. žirgts kumeļš ebenda. žirgts teļš Dunika. saimnieks izgulējies itin žirgts LP. III, 93. seja ir žirgta A. v. J. 1896, S. 220. kājas tup vēl žirgtākas Purap. Kkt. 15. žirgti suoļi Upītis St. 8. viņa gāja itin žirgti Vēr. II, 206. žirgts nuo acīm Meselau, gut sehend. satiksme ar Maz-Āziju ir tikusi žirgta Austr. - Subst. žir̃gtums, die Munterkeit, Lebhaftigkeit, Frische: radīja... jaunu dzīvību, jaunu žirgtumu A. XXI, 755. tas ne̦rviem nuolaupa visu žirgtumu A. v. J. 1896, S. 224. brūtgāns re̦dz tavu žirgtumu LP. V, 108. Vielleicht als ein Lituanismus (wegen des ž- für z-) nebst žirkls und žirns li. žirti zirkst(el)ēt" (bei Rīteris); zur Bed. vgl. die Notiz zu zibt II. Oder etwa (als ein Lituanismus) zur Wurzel von an. karskr "frisch, lebhaft" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 (wenn mit k- aus ide. g̑-)?
Avots: ME IV, 811, 812
Avots: ME IV, 811, 812
zirkles
zir̂kles (li. žìrklės "die Schere") Baltinow n. FBR. XI, 125; Eversmuiža n. FBR. VI, 32; Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 79; Mar. n. RKr. XVII, 124; Sussei n. FBR. VII, 132; Pas. I, 384 (aus Rositten), Aiviekste, Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Gaigalava, Gotthardsberg, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Kaltenbrunn, Kalzenau, KatrE., Kārsava, Kl., Kokn., Lubn., Meiran, N. - Schwanb., Oknist, Saikava, Selsau,Semershof, Sessw., Stomersee, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, zir̂kles 2 Alschw., Dunika, Schnehpeln, zirkles Mag. XIII, 2, 45, Spr., Memelshof, Pilda, Sonnaxt, auch Sg. zirkle L., Stenden n. Bielenstein Holzb. 370, zirkls St., (mit ir̂ 2 ) Bl., zirklas (?) U. (unter cirklas), = dzir̂kles, die Schafschere (Abbild. s. Bielenstein Holzb. 370); eine Schneiderschere Spr.: patrin zirkles! šitās pa˙visam negriêž Saikava. Am ehesten nach Sommer Balt. 178 und Būga KSn. I, 262 f. (s. auch Thomsen Beröringer 247 und Niedermann Glotta XIX, 4) zu li. žer̃gti, išžirgti "(Beine) spreizen" (mit -kl- aus -gkl- < -gtl-). Anders (zu lat. furcula u. a.) Niedermann IF. XV, 104 ff., ("vielleicht") Biosacq Dict. 932, Walde Vrgl. Wrtb. I, 629 u. a.
Avots: ME IV, 728
Avots: ME IV, 728