izpleñderêt, tr.,
vertun, verprassen: kad ieduotais izple̦nde̦rē̦ts, tad nabagi žē̦luojas, ka jāmirstuot badā MWM. III, 103, Kand. Refl.
- tiês ["sinlos zur Genüge die Zeit vergeuden" Domopol]:
vai vakar visu nakti diezgan neizplenderējās MWM. VII, 506;
["izdzīvuoties, iedzīvi izautināt, nejēdzīgi iztērēties, izdzerties, izākstīties" Bers., Roop, Golg., Marzenhof u. a.;
"bez darba vazāties, izklaiņuoties, ļurbuoties" Stenden; in Weinsch. dafür
izpļenderêtiês].Avots: ME I,
782