izālēt
izãlêt, -ẽju,
1) aushöhlen, durchwühlen, zerstören:
vistas izālējušas kāpuostus A. XVIII, 130. zirgs piegāja pie gubas un izālēja sienu. cūka izālēja aizgaldu A XIV,1, 409, PS.;
2) durchlöchern:
zvejnieki le̦du izālējuši U.
Avots: ME I, 714
1) aushöhlen, durchwühlen, zerstören:
vistas izālējušas kāpuostus A. XVIII, 130. zirgs piegāja pie gubas un izālēja sienu. cūka izālēja aizgaldu A XIV,1, 409, PS.;
2) durchlöchern:
zvejnieki le̦du izālējuši U.
Avots: ME I, 714