izķīvēt
izķĩvêt, tr., ausschelten, vornehmen Etn. II, 188. Refl. - tiês, sich auszanken: nu jau būsit diezgan izķīvējušies [Wolm.].
Avots: ME I, 760
Avots: ME I, 760
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izķīvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izķīvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: