izšķirīgsizšķirîgs, izšķīrîgs,1) erfolgreich: izšķīrīgs man darbiņš BW. 17317;2) unterscheidbar, unterschiedlich: savā starpā izšķirīgas skaņas Antrop. II, 110, [Nigr.].Kļūdu labojums:man = mansAvots: ME I, 811
izvēlīgsizvẽlîgs, munter, fröhlich, gewandt, schmiegsam: izšķīrīgs mans darbiņš, izvēlīga (Var.: izārdava, izvedīga, izveicīga) valuodiņa.Avots: ME I, 828