aizšķīt
àizšķĩt,
2): auch Tirsen n. RKr. XVII, 81 ("eilig, ohne umzuschauen, hin-, weggehen").
Avots: EH I, 55
2): auch Tirsen n. RKr. XVII, 81 ("eilig, ohne umzuschauen, hin-, weggehen").
Avots: EH I, 55
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izšķīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izšķīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
aizšķīt
àizšķĩt,
1) anfangen abzustreifen, abzunehmen:
apiņi aizšķīti ir, bet nav nuošķīti Aps.;
2) sich aus dem Staube machen:
ta ta tie e̦suot aizšķinuši, die haben sich rasch davongemacht Lind. Mag. XIII, 3, 69, JK., Aps.
Avots: ME I, 55
1) anfangen abzustreifen, abzunehmen:
apiņi aizšķīti ir, bet nav nuošķīti Aps.;
2) sich aus dem Staube machen:
ta ta tie e̦suot aizšķinuši, die haben sich rasch davongemacht Lind. Mag. XIII, 3, 69, JK., Aps.
Avots: ME I, 55
izšķīt
izšķĩt [li. išskìnti], tr.,
1) auspflücken, ausschälen:
apiņus, ābuolus, zirņus;
2) reinigen, das Unterholz abholzen:
mežu C.
Avots: ME I, 812
1) auspflücken, ausschälen:
apiņus, ābuolus, zirņus;
2) reinigen, das Unterholz abholzen:
mežu C.
Avots: ME I, 812