izšķakstēt
izšļakstêt, intr., herausplätschern, verspritzt werden: lielākā daļa ūdens izšļakstēja zemē Blaum. kad Lielais metis ve̦lnam ar savu nūju, tad smadzenes vien izšļakstējušas LP. III, 19.
Avots: ME I, 812
Avots: ME I, 812
'izšķakstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: