aizšķilt
àizšķilt, ‡ Refl. -tiês: dzirkstele aizšķīlās aiz piedurknes; gar acīm, der beim Feueranschlagen erzeugte Funke fuhr (schoss) hinter den Ärmel, an den Augen vorbei.
Avots: EH I, 55
Avots: EH I, 55
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izšķilt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izšķilt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
aizšķilt
àizšķil˜t, Feuer anschlagend etwas anzünden: pīpmanis ar aizšķiltuo puosi pīpi aizdedzina Laps.
Avots: ME I, 55
Avots: ME I, 55
izšķilt
izšķil˜t (li. išskìlti ), ‡
3) i. šķiltavas, mit škiltavas Feuer anschlagen:
vecis izšķiļ... šķiltavas Pas. VIII, 61; ‡
4) ausschwatzen
(wo?): kuo tu tādai šķiltavai stāsti? viņa jau visu izšķiļ.
Avots: EH I, 485
3) i. šķiltavas, mit škiltavas Feuer anschlagen:
vecis izšķiļ... šķiltavas Pas. VIII, 61; ‡
4) ausschwatzen
(wo?): kuo tu tādai šķiltavai stāsti? viņa jau visu izšķiļ.
Avots: EH I, 485
izšķilt
izšķil˜t, tr.,
1) herausschlagen:
dzirksteles;
2) ausbrüten:
izšķīla vistiņa pa pieci cālīši (vgl. BW. 15881). putni perekļuos jau bijuši izšķilti LP. VI, 626. Refl. - tiês,
1) sich abteilen, entfahren, entstehen:
zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdē̦dami Pūrs I, 116. putas, kuŗas izšķiļas nuo zaļganajiem viļņiem JR. VII, 1;
2) aus dem Ei auskriechen, entschlüpfen, hervorgehen:
cālis izšķīlies nuo uolas. pēc kāda laika izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639. kāpurs... izšķilsies nuo u oliņām A. XXI, 458. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi XX, 226. ja šuo gaiļa pautu perinuot pats savā padusē, tad izšķiļuoties pūķis LP. VI, 60.
Avots: ME I, 811
1) herausschlagen:
dzirksteles;
2) ausbrüten:
izšķīla vistiņa pa pieci cālīši (vgl. BW. 15881). putni perekļuos jau bijuši izšķilti LP. VI, 626. Refl. - tiês,
1) sich abteilen, entfahren, entstehen:
zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdē̦dami Pūrs I, 116. putas, kuŗas izšķiļas nuo zaļganajiem viļņiem JR. VII, 1;
2) aus dem Ei auskriechen, entschlüpfen, hervorgehen:
cālis izšķīlies nuo uolas. pēc kāda laika izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639. kāpurs... izšķilsies nuo u oliņām A. XXI, 458. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi XX, 226. ja šuo gaiļa pautu perinuot pats savā padusē, tad izšķiļuoties pūķis LP. VI, 60.
Avots: ME I, 811
Šķirkļa skaidrojumā (8)
galvainis
galˆvaînis, der Köpfige; der auf seinen Kopf besteht, der Hartnäckige: sāks izšķilties galviņai (varžu ķikuti) A. XX, 226. kuo nu tādam galvainim darīsim A. XII, 948.
Avots: ME I, 597
Avots: ME I, 597
gurceklis
[gur̂ceklis Kreuzb., gur̂cêklis Lis.], gùrcaklis 2 [Mar., Schwanb., Baltinov, Marienhausen], gurcakls, gurceklis Adsel, [N. -Schwnb.], der Froschlaich: nuo gurcakla sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. X, 226. vardes tēviņš pa nārsta daiku vienumē̦r paliek pie mātītes, kamēr tā laiž savu gurcaklu A. XX, 226. [Zu gurklas; vgl. auch kurcaklis.]
Avots: ME I, 683
Avots: ME I, 683
izkalēties
II izkalêtiês, aus dem Ei hervorgehen M. (gew. izšķilties). [zu li. išsikálti "выбираться, выклюнуться".]
Avots: ME I, 747
Avots: ME I, 747
izlupt
[I izlupt (li. išlùpti),
1) betrügerisch entweden:
viņš tam izlupa (prs. izlūp) daudz naudas Nigr.;
2) intr., ausbrechen:
bļuodai mala izlupa Salis;
3) = izšķilties 2: cālis nuo uolas izlupis Bers.]
Avots: ME I, 766
1) betrügerisch entweden:
viņš tam izlupa (prs. izlūp) daudz naudas Nigr.;
2) intr., ausbrechen:
bļuodai mala izlupa Salis;
3) = izšķilties 2: cālis nuo uolas izlupis Bers.]
Avots: ME I, 766
ķikuts
ķikuts,
1) die Bekassine, Heerschnepfe, Moosschnepfe
RKr. VIII, 96; die Pfuhlschnepfe U.: ķikuts - purva putns, kas sauc savu paša vārdu Serb. [dürfte nebst li. kikùtis (vgl. auch le. ķikukaza) od. tikùtis und estn. tikutes onomatopoetisch sein];
2) ķikuti ["die Jungen von Wassertierchen"
N. - Peb.]: nuo uoliņām izperinās bezkājainie ķikuti [= ķikuri 1?] A. XX, 42. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. XX, 226.
Avots: ME II, 379
1) die Bekassine, Heerschnepfe, Moosschnepfe
RKr. VIII, 96; die Pfuhlschnepfe U.: ķikuts - purva putns, kas sauc savu paša vārdu Serb. [dürfte nebst li. kikùtis (vgl. auch le. ķikukaza) od. tikùtis und estn. tikutes onomatopoetisch sein];
2) ķikuti ["die Jungen von Wassertierchen"
N. - Peb.]: nuo uoliņām izperinās bezkājainie ķikuti [= ķikuri 1?] A. XX, 42. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. XX, 226.
Avots: ME II, 379
nočumalāt
nùočumalât, Refl. -tiês,
1): auch Druw.; ‡
3) = izšķiltiês 2: cālīši nuočumalājušies N.-Bergfried; ‡
4) "ar čaumalām apbirt" N: Bergfried.
Avots: EH II, 37
1): auch Druw.; ‡
3) = izšķiltiês 2: cālīši nuočumalājušies N.-Bergfried; ‡
4) "ar čaumalām apbirt" N: Bergfried.
Avots: EH II, 37
plūvājs
plūvãjs "?": laukā iz sle̦pe̦niem dvēseles kaktiņiem līda nedruoši nuomuoda sapņi, kâ izšķiltie paipalas bē̦rni plūvājā Latv.
Avots: ME III, 363
Avots: ME III, 363
poss
puoss Oberl., Kokn. n. U., pùoss 2 KL, Kr., Saikava, Buschh., Fehteln, puôss 2 Nigr., auch pùosis 2 Erlaa,
1) der Feuerschwamm (polyporus igniarius
Fr.) RKr. II, 76, Spr.; der präparierte Feuerschwamm (pùoss 2 Sussei): miruonim, kas dzīvuodams pīpuojis, lika pagalvī pīpi, puosu etc. LP. VII, 387. pīpmanis ar aizšķiltuo puosi pīpi aizsmēķē̦dams Jaun. mežk. 1;
2) = piepe Kokn., Sessw., Erlaa n. U.
Avots: ME III, 458
1) der Feuerschwamm (polyporus igniarius
Fr.) RKr. II, 76, Spr.; der präparierte Feuerschwamm (pùoss 2 Sussei): miruonim, kas dzīvuodams pīpuojis, lika pagalvī pīpi, puosu etc. LP. VII, 387. pīpmanis ar aizšķiltuo puosi pīpi aizsmēķē̦dams Jaun. mežk. 1;
2) = piepe Kokn., Sessw., Erlaa n. U.
Avots: ME III, 458