sakne,
1) auch
saknis (li.
šaknìs, apr.
sagnis "Wurzel") Manz. Lettus, Elger Diction. 155, Glück, Lng.,
sakns, -s Manz. Lettus,
die Wurzel: Sprw.
kāda sakne, tāda atvase. ve̦cam kuokam dziļu saknes. saknis mest, wurzeln Manz. Lettus.
savīta tā..., tāpēc ka saknis viņai nebija Glück Matth. 13, 6.
- zuoba sakne, die Zahnwurzel: pie zuoba izšķiram trīs daļas: kruonīti..., kakliņu... un sakni Māc. p. dz. 58.
- sakņu augi, Hackfrüchte B. Vēstn.;
2) der Schnittkohl Warkh.;
3) Plur.
saknes, das Gemüse: pāra grē̦das sakņu viņam bija nuorunātas pie... algas Aps. VII, 8.
sakņu dārzs, der Gemüsegarten;4) in Pflanzenbezeichnungen: bezgala sakne Etn. III, 159,
laserpitium latifolium; buku saknes Peņģ.,
pimpinella saxifraga L.; Jāņa sakne, rhizoma filicis maris Birsman; Pẽteŗa sakne, orchis maculata Dond.;
kaulu sakne, Mauerpfeffer (sedum acre L.) Konv.
1 860;
meisteru sakne, imgeratoria ostruthium Mag. IV, 2, 37;
me̦lnā sakne, Schwarzwurzel (scorzionera hispanica) Peņģ. Sakņu dārzs 35;
retējuma sakne, Rotwurz (tormentilla L.) RKr. II, 79;
rūgtā sakne, Laserkraut, weisse Hirschwurz (laserpitium latifolium L.) RKr. II, 73; Konv.
1 230; Konv.
2 358;
saldā sakne, gemeiner Tüpfelfarrn, Engelsüss (polypodium vulgare L.) U., RKr. II, 76; Konv.
2 3732;
saules sakne, angelica silvestris L. RKr. II, 66;
taukā (Mag. IV, 2, 28; Konv.
1 782) od.
tauku (RKr. II, 79)
sakne, Beinwurz, Schwarzwurz (symphytum officinale L.); zal(k)šu sakne, polygonum bistorta L. Mag. IV, 2, 43; Konv.
1 849;
ziepju sakne, Seifenkraut (saponaria officinalis L.) RKr. II, 77, zu
sakas II.
Avots: ME II,
652