Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izšļauk' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izšļauk' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aizšļaukāties

‡ àizšļaûkâtiês Trik., sich rekelnd hin-, weggehen.

Avots: EH I, 56

aizšļaukt

‡ àizšļàukt,

1) die Füsse schleppend hin-, weggehen; hin-, wegrutschen;

2) hinter etwas, hin-, weggiessen, -spritzen (mit Wucht, in der Form eines starken Strahls)
AP. (= àizšļàkt 1).

Avots: EH I, 56

izšļaukāt

‡ izšļaũkât Seyershof "pagarināt stiepjuot"; i. kniedi, eine Niete schmiedend verlängern.

Avots: EH I, 486

izšļaukstēt

‡ izšļàukstêt 2 Tirsen n. RKr. XVII, 81, ausschwatzen.

Avots: EH I, 486

izšļauku

izšļaûku [Kr.], izšļaukus Katzd., [Nerft, izšļaukām Trik., izšļaûkus(s) Arrasch, Ruj.], Adv., mit ausgestreckten Händen und Füssen: sliņķis gul saulguozī izšļaukus Dond., Bers., Lös., Druw. n. A. XV, 165. Jānis gul izšļauku uz mutes Dok. A., Smilt.

Avots: ME I, 812, 813

Šķirkļa skaidrojumā (4)

garšļauku

gaŗšļaũku, gaŗšļaûku C., Dond., gaŗšļaũkus Gr. - Sess., [gàŗšļiêkis Ronneb., Smilt., gaŗšļiêkus Serbig., gaŗšliêku 2 Ruj., gaŗšlauku Dubena], gaŗsļiêku, Adv., der länge nach gestreckt, ausgestreckt, die Länge lang, streckelang: gaŗšļaukus atlaisties, izlaisties, nuolaisties, izstiepties, likties, gulēt, pakrist: kungs likās gaŗšļaukus LP. VI, 392. sāpēs vilks atgūlies gaŗšļaukus VI, 26. viņš nuolaidās gaŗšļaukus uz zemi JR. V, 84. Vgl. gaŗgāzu, izšļauku; šļauka.

Avots: ME I, 608

izkrist

izkrist,

3): man pašam neizkrīt, für mich selbst ist es ungelegen (nicht gut möglich)
Deglavs Rīga II, 1, 150; ‡

4) zugrunde gehen, ruiniert werden, sein Hab und Gut vertun
Frauenb.: kad saimnieks izkrita, tad luopus izdzina muižā. izkrituši (ausgestorben) vēži upēs ebenda; ‡

5) fallend sich ausstrecken:
zirgi izkrīt izšļauku nuo bailēm (bei Gewitter) Frauenb.

Avots: EH I, 458, 459

izšļaucīt

[izšļaũcît PS., Drosth., izšļaûcît Wolm., reibend durchquetschen: izšļ. zarnas (beim Reinigen) Bauske; izšļ. gruodu virvi (um das Seil geschmeidiger und weicher zu machen) PS.] Refl. - tiês, izšļaũcîtiês, sich gehörig recken, sich rekeln: ve̦lns atmuodās, izšļaucījās, izžāvājās LP. VII, 1176. viņš tuo uzskatīja par pilnīgu atļauju izšļaukstīties A. XVI, 771. zâlē pamatīgi izšļaucies MWM. VII, 693.

Kļūdu labojums:
atmuodās,... 1176 = atmuodies... 1170

Avots: ME I, 812

izslauku

[izslauku gulēt Für., =- izšļauku g.]

Avots: ME I, 799