izšņaukāt
izšņaũkât, tr., freqn., izšņàukt,
1) schneuzen:
de̦gunu izšņaukāt, izšņaukt;
2) verschnupfen:
tabaku;
3) ausschnüffeln:
peļu alu MWM. VII, 693. cūka izšņaukā ēdienu C., Bers., Refl. - tiês, zur Genüge schnupfen, schnüffeln.
Avots: ME I, 813
1) schneuzen:
de̦gunu izšņaukāt, izšņaukt;
2) verschnupfen:
tabaku;
3) ausschnüffeln:
peļu alu MWM. VII, 693. cūka izšņaukā ēdienu C., Bers., Refl. - tiês, zur Genüge schnupfen, schnüffeln.
Avots: ME I, 813