aizbālēt
‡ àizbãlêt, ein wenig bleichen (intr.), zu bleichen anfangen: aizblilējusi drēbe, lapa Bauske, Golg.
Avots: EH I, 8
Avots: EH I, 8
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izbālēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izbālēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izbālēt
izbãlêt, -ẽju, izbãlt Biel. I, 441, total bleich werden, verbleichen: izbālēja (Var.: nuo-, sabālēja) tautu meita BW. 14484. atnāk pate izbāluse BW. p. 1113. viņš skatās savā izbālējušā ce̦purē Vēr. II, 1235. Fig., herunterkommen, unbedeutend werden: lai izbālušai vācu dzejai iedve̦stu dzīvību Vēr. II, 18.
Kļūdu labojums:
1113 = 1143
Avots: ME I, 715
Kļūdu labojums:
1113 = 1143
Avots: ME I, 715