Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izbūt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izbūt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

izbūt

izbût

2): izrunājamies, ize̦sam, un vairāk ne˙kā Kaudz. Izjurieši 180. ize̦smu "weile da lange, warte"
Dobl. n. BielU. ‡ Refl. -tiês, = izbût 2 (?): bē̦rns mudri ciemā izbijās Warkl.

Avots: EH I, 437

izbūt

izbût [li. išbúti, slav. izbyti],

1) gewesen sein, aufhören zu sein, abhanden kommen, verloren gehen:
viss bijušais izbijis JRž. VII, 61. kur izbija, kur palika ūdentiņa nesējiņa BW. 13537. izbijis saimnieks, veikalnieks, ein Wirt, ein Geschäftsmann, der sein Gesinde, seine Stelle hat aufgeben müssen; izbijis ministrs, ein Exminister;

2) verweilen, sein:
izsaucas, izir lielu laiku, bet klibiķa kâ nav, tâ nav LP. VI, 1, 237. ķēniņš ielien būdiņā, izrunājas, izir VI, 310. mežsarga Jānis viņam tik liels draugs, ka nevar vien izrunāties un izdabūt A. XVIII, 485. viņš visur izbijis; [

3) izaudzējis, izbijis (="izpūlējies"), dē̦lam māju atdevis, viņš tevi izdze̦n Stelpenh.]

Avots: ME I, 720

izbūtelēties

‡ izbũtelêtiês Dunika, bis zum Überdruss laut und lang gezogen weinen.

Avots: EH I, 437