izblinēt
[izblinêt, "verwittern": kuoku lapa, kas ilgi zemē gulē̦dama pārvē̦rtusies zemes krāsā, bet tuomē̦r vēl izskatās pēc lapas, ir izblinējusi Ruhental.]
Avots: ME I, 717
Avots: ME I, 717
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izblinēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izblinēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: