izbrīdināt
izbrĩdinât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss rügen, schelten, warnen: es ešu izbrīdinājies tiku tikām, bet manis neklausa Saikava.
Avots: EH I, 436
Avots: EH I, 436
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izbrīdināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izbrīdināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izbrīdināt
izbrīdinât, bei Spr. auch izbrīdît, tr., einschüchtern, erschrecken, Furcht einjagen: smejas vien, ka vienreiz vagari ar mežsargu izbrīdinājis LP. VI, 516.
Avots: ME I, 718
Avots: ME I, 718