izbrīdinēt
‡ izbrìdinêt 2 Warkl.,
1) "spītēt": grib dē̦lam i.;
2) = izbrīdinât: neē̦d, grib mani i.,duomā, ka es nuobīšuos.
Avots: EH I, 436
1) "spītēt": grib dē̦lam i.;
2) = izbrīdinât: neē̦d, grib mani i.,duomā, ka es nuobīšuos.
Avots: EH I, 436
'izbrīdinēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: