aizbraukalēt
‡ àizbraũkalêt, hin- und herfahrend hingelangen: krāmu žīds aizbraukalējis līdz kaimiņu nuovadam Bauske.
Avots: EH I, 11
Avots: EH I, 11
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izbraukalēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izbraukalēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izbraukalēt
izbraũkalêt, ‡
2) hinaus-, fortfahren (von mehreren nicht gleichzeitig Fahrenden gesagt)
Kaltenbr.: viesi izbraukalēja pa mājām Pas. VII, 96.
Avots: EH I, 435
2) hinaus-, fortfahren (von mehreren nicht gleichzeitig Fahrenden gesagt)
Kaltenbr.: viesi izbraukalēja pa mājām Pas. VII, 96.
Avots: EH I, 435
izbraukalēt
izbraũkalêt, hin und her wieder fahrend durchqueren: tas izbraukalē visus ārpagastus Latv.
Avots: ME I, 718
Avots: ME I, 718