aizbukurēt
‡ àizbukurêt, (etwas Schweres) hin-, wegwälzen: bukūļiem jāaizbukurē bluķi uz ragavām Saikava.
Avots: EH I, 12
Avots: EH I, 12
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izbukurēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izbukurēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izbukurēt
‡ izbukurêt, taumelnd od. stoppernd herauskommen (hinausgehen) Meiran: puika izbukurēja nuo meža Saikava. Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss sich mit dem Wälzen von Lasten abgeben Saikava: es pa dzirnavu augšu izbukurējuos labu laiku, līdz dabūju visus maisus zemē.
Avots: EH I, 436
Avots: EH I, 436