izbungot
izbuñguôt (unter izbuñgât ), ‡
2) aufwecken:
gulē̦lājus izbunguoja nuo pirmā nuomidža Janš. Apsk. vom J. 1903, S. 82.
Avots: EH I, 437
2) aufwecken:
gulē̦lājus izbunguoja nuo pirmā nuomidža Janš. Apsk. vom J. 1903, S. 82.
Avots: EH I, 437
'izbungot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: