izcigināties
izciginâties, vielmal und vergeblich cig! cig! rufen (vgl. ciginât): gan viņš izciginās, gan viņš izmeklējas, bet zirgs kâ pazudis, tâ pazudis JK. III, 76.
Avots: ME I, 721
Avots: ME I, 721
'izcigināties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: