aizdaudzīties
àizdaũzîtiês, sich umherstossend, sich herumtreibend wohin geraten: dievs zin, kur viņš aizdauzījies.
Avots: ME I, 22
Avots: ME I, 22
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izdaudzīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izdaudzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izdaudzīt
‡ izdaudzît,
1) = izdaũzît 1: i. zuobus Pas. IX, 206 (aus Lettg.);
2) = izdaũzît 2: uz... naga... kaļķīti izdaudzījis Daugava 1928, S. 1195; "izvelêt" (mit aũ ) Seyershof. Refl. -tiês Salis, = izdaũzîtiês 3: es visu mežu izdaũdzījuos, bet ne˙vienas uogas neredzēju.
Avots: EH I, 441
1) = izdaũzît 1: i. zuobus Pas. IX, 206 (aus Lettg.);
2) = izdaũzît 2: uz... naga... kaļķīti izdaudzījis Daugava 1928, S. 1195; "izvelêt" (mit aũ ) Seyershof. Refl. -tiês Salis, = izdaũzîtiês 3: es visu mežu izdaũdzījuos, bet ne˙vienas uogas neredzēju.
Avots: EH I, 441
izdaudzīt
izdaũzît (li. išdaužýti), tr.,
1) ausschlagen:
luogus
2) ausklopfen:
drēbes, ce̦puri Kaudz. M. putekļus nuo grīdse̦gas A. XIII, 619. viņš pastalas izdauzīja ar akmeni uz akmeņa daudz˙maz pēc kājas Baltp. nagliņas viņš izdauza taisnas A. XX, 76;
[3) durchprügeln.
] Refl. - tiês,
1) nach Herzenslust schlagen, klopfen, sich satt klopfen:
izdauzījāmies tur ap āra durvīm A. XI, 110;
2) sich austollen:
bē̦rni, diezgan e̦sat izdauzījušies; nu tik gulēt;
3) sich lange umhertreiben:
viņš pa visu pasauli izdauzījies.
Avots: ME I, 726
1) ausschlagen:
luogus
2) ausklopfen:
drēbes, ce̦puri Kaudz. M. putekļus nuo grīdse̦gas A. XIII, 619. viņš pastalas izdauzīja ar akmeni uz akmeņa daudz˙maz pēc kājas Baltp. nagliņas viņš izdauza taisnas A. XX, 76;
[3) durchprügeln.
] Refl. - tiês,
1) nach Herzenslust schlagen, klopfen, sich satt klopfen:
izdauzījāmies tur ap āra durvīm A. XI, 110;
2) sich austollen:
bē̦rni, diezgan e̦sat izdauzījušies; nu tik gulēt;
3) sich lange umhertreiben:
viņš pa visu pasauli izdauzījies.
Avots: ME I, 726