izdzinējs
izdzinẽjs,
1) jemand, der vertreibt
(izdze̦n): raganu izdzinējs LP. I, 125;
2) jemand, der seine Leute schindet, mit Arbeit abquält:
tas nav tāds izdzinējs A. XVIII, 168.
Avots: ME I, 732
1) jemand, der vertreibt
(izdze̦n): raganu izdzinējs LP. I, 125;
2) jemand, der seine Leute schindet, mit Arbeit abquält:
tas nav tāds izdzinējs A. XVIII, 168.
Avots: ME I, 732