izgūtnēm
izgũtnẽm, schnell, eiligst, gelegentlich: šuo darbu izdarīju izgūtnēm = ar nevaļu, steigdamies, citiem darbiem pa starpām Bers. n. A. XIV, 2, 314.
Avots: ME I, 742
Avots: ME I, 742
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izgūtnēm' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izgūtnēm' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (7)
aizgūtne
àizgũtne,
3) aizgūtnēm
b) auch AP.: mājas darbi tâ˙pat aizgūtnēm vien ir jāpadara; ‡
c) grib aizgūtnēm, will über die Gebühr
BielU.
Avots: EH I, 26
3) aizgūtnēm
b) auch AP.: mājas darbi tâ˙pat aizgūtnēm vien ir jāpadara; ‡
c) grib aizgūtnēm, will über die Gebühr
BielU.
Avots: EH I, 26
aizgūtne
àizgũtne,
1) der Eifer, Wetteifer, die eifrige Ausnutzung der Mussestunden:
un cik viņš varējis rakstīt, tas arī vairāk tikai aizgūtnes darbs A. XX, 75;
2) der Vorrat:
tam vēl rudzi aizgūtnē. tam jau naudas aizgūtnēm, in Hülle und Fülle AP., JK.;
3) besonders häufig der Dat. - Instr. Pl. aizgūtnēm,
a) im Wetteifer, eifrig, schnell:
ar barbaru tautām aizgūtnēm cīnīties Kronw. strādājam aizgūtnēm Apsk. pļāvēji, aizgūtnēm pļaudami, stipri sacensās, lai nebūtu pēdējais bars jāpļauj Pūrs III, 65. žagata aizgūtnēm iemetās eglē LP. V, 181;
b) nebenbei, gelegentlich, wenn die Verhältnisse es dem Eifer erlaubten:
saimnieka dē̦ls iet pie mājas darbiem, bet aizgūtnēm viņš strādā arī galdnieka darbu Tirs., JK., Etn. IV, 162.
Avots: ME I, 28
1) der Eifer, Wetteifer, die eifrige Ausnutzung der Mussestunden:
un cik viņš varējis rakstīt, tas arī vairāk tikai aizgūtnes darbs A. XX, 75;
2) der Vorrat:
tam vēl rudzi aizgūtnē. tam jau naudas aizgūtnēm, in Hülle und Fülle AP., JK.;
3) besonders häufig der Dat. - Instr. Pl. aizgūtnēm,
a) im Wetteifer, eifrig, schnell:
ar barbaru tautām aizgūtnēm cīnīties Kronw. strādājam aizgūtnēm Apsk. pļāvēji, aizgūtnēm pļaudami, stipri sacensās, lai nebūtu pēdējais bars jāpļauj Pūrs III, 65. žagata aizgūtnēm iemetās eglē LP. V, 181;
b) nebenbei, gelegentlich, wenn die Verhältnisse es dem Eifer erlaubten:
saimnieka dē̦ls iet pie mājas darbiem, bet aizgūtnēm viņš strādā arī galdnieka darbu Tirs., JK., Etn. IV, 162.
Avots: ME I, 28
gremžāt
grem̃žât, -āju, auch gremžît n. A. XIII, 329, gremžuôt Grünh.,
1) kauen, langsam essen ;
2) verdriesslich sein, murren, brummen :
gremžuotājas ņēmās aizgūtnēm par tuo Alm.
Avots: ME I, 649
1) kauen, langsam essen ;
2) verdriesslich sein, murren, brummen :
gremžuotājas ņēmās aizgūtnēm par tuo Alm.
Avots: ME I, 649
gumstīt
gumstît, -u, -ĩju, tr.,
1) knautschen, drücken:
mani auklēja pieci, seši, visi auklēja gumstīdami (Var.: dūcīdami) BW. 1578;
2) [gum̃stît Ruj.], heimlich fangen:
vistas gumstīt, Hühner am Abend einfangen Kronw. n. U. Refl. -tiês,
1) schlotten, [sich biegen?]:
ceļi tam ļuodzījās un gumstījās A. XII, 731;
2) [gum̂stîtiês 2 Wandsen], wackelnd, unsicher gehen, kommen:
viņam vārdi aizgūtnēm vien gumstījās pār lūpām A. XII, 582; [
3) gum̃stîtiês Ruj., einander haschen und wieder loslassen;
4) "aus kaltem Wasser kommend sich vor Frost schütteln"
Nerft. Vgl. gumt und zur Bed. 1 - gumzît].
Avots: ME I, 681
1) knautschen, drücken:
mani auklēja pieci, seši, visi auklēja gumstīdami (Var.: dūcīdami) BW. 1578;
2) [gum̃stît Ruj.], heimlich fangen:
vistas gumstīt, Hühner am Abend einfangen Kronw. n. U. Refl. -tiês,
1) schlotten, [sich biegen?]:
ceļi tam ļuodzījās un gumstījās A. XII, 731;
2) [gum̂stîtiês 2 Wandsen], wackelnd, unsicher gehen, kommen:
viņam vārdi aizgūtnēm vien gumstījās pār lūpām A. XII, 582; [
3) gum̃stîtiês Ruj., einander haschen und wieder loslassen;
4) "aus kaltem Wasser kommend sich vor Frost schütteln"
Nerft. Vgl. gumt und zur Bed. 1 - gumzît].
Avots: ME I, 681
patraukt
patraukt,
3): kas tuos lieluos ... darbus cits patrauc ... kad strādā, patrauc aizgūtnēm Atpūta № 636, S. 7; ‡
6) = li. patráukti "fortziehen" (?):
viņa līgaviņu patraucis ve̦cais Patrauklis Janš. Bandavā I, 219.
Avots: EH XIII, 183
3): kas tuos lieluos ... darbus cits patrauc ... kad strādā, patrauc aizgūtnēm Atpūta № 636, S. 7; ‡
6) = li. patráukti "fortziehen" (?):
viņa līgaviņu patraucis ve̦cais Patrauklis Janš. Bandavā I, 219.
Avots: EH XIII, 183
pievarus
pievarus, Adv., gewaltsam: viņš šuos vārdus grūstin izgrūda aizgūtnēm, pievarus LA.
Avots: ME III, 308
Avots: ME III, 308