aizgalvot
‡ àizgalˆvuôt,
1) kavieren:
cits par citu aizgalvuo Stenden u. a.;
2) kavierend verlieren:
viņš savu māju aizgalvuojis pruom.
Avots: EH I, 23
1) kavieren:
cits par citu aizgalvuo Stenden u. a.;
2) kavierend verlieren:
viņš savu māju aizgalvuojis pruom.
Avots: EH I, 23