aizgrandīt
‡ àizgrandît, fort-, hinstossen: nez kur nu viņi kaŗuoti aizgrandījuši? Refl. -tiês, sich rüttelnd fort-, hinfahren: a. pa meža ceļu Vīt.
Avots: EH I, 25
Avots: EH I, 25
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izgrandīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izgrandīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izgrandīt
izgrandît,
1): auch (mit an̂ 2 ) Dunika. Refl. -tiês, ‡
2) i. cauri, (bei einer Prüfung) durchfallen
Adsel.
Avots: EH I, 449
1): auch (mit an̂ 2 ) Dunika. Refl. -tiês, ‡
2) i. cauri, (bei einer Prüfung) durchfallen
Adsel.
Avots: EH I, 449
izgrandīt
izgrandît [li. išgrándyti "ausschaben"],
1) rein schaben:
piede̦gušu katlu ar nazi izgrandīt Grobin n. Etn. IV, 18;
[2) = izgrambât: ceļš izgrandīts Lis.] Refl. - tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss schüteln:
gan izgrandījuos, bet uzmuodināt nevarēju Fest.
Avots: ME I, 739
1) rein schaben:
piede̦gušu katlu ar nazi izgrandīt Grobin n. Etn. IV, 18;
[2) = izgrambât: ceļš izgrandīts Lis.] Refl. - tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss schüteln:
gan izgrandījuos, bet uzmuodināt nevarēju Fest.
Avots: ME I, 739