izgulšņāt
izgulšņât, = izgulšņâtiês: kuo nu guliet tik daudz? nevar vien i˙! PV. izgulšņājusi vienu vietu, liekas gulēt uotrā ders.
Avots: EH I, 450
Avots: EH I, 450
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izgulšņāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izgulšņāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izgulšņāties
izgul̃šņâtiês, zur Genüge wiederholt liegen: nu jau e̦sat diezgan izgulšņājušies Dond.]
Avots: ME I, 741
Avots: ME I, 741