aizjādināt
‡ àizjādinât, hin-, wegreiten machen: nīcenieks ar savu... kumeļu aizjādinās viņu sev līdza Janš. Mežv. ļ. II, 11 (ähnlich S. 142).
Avots: EH I, 27
Avots: EH I, 27
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izjādināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izjādināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izjādināt
izjādinât [li. išjodinti], izjādelêt, gehörig hopsen, reiten lassen: tēte tuo paņēma uz celi un izjādināja Kleinb., [C., Dond.].
Avots: ME I, 745
Avots: ME I, 745
Šķirkļa skaidrojumā (1)
izjādelēt
[izjādelêt,
1) reitend austreten:
izj. rudzus
2) bereiten:
izj. zirgu;
3) = izjādināt: izjādelēt bē̦rnu uz jaunā zirga. izjādelēt bē̦rnu (uz ceļiem) Ruj.;
4) in verschiedenen Richtungen auf allen od. vielen Wegen reiten:
izj. visus ceļus Bauske;
5) gründlich betrügen
Borchow.]
Avots: ME I, 745
1) reitend austreten:
izj. rudzus
2) bereiten:
izj. zirgu;
3) = izjādināt: izjādelēt bē̦rnu uz jaunā zirga. izjādelēt bē̦rnu (uz ceļiem) Ruj.;
4) in verschiedenen Richtungen auf allen od. vielen Wegen reiten:
izj. visus ceļus Bauske;
5) gründlich betrügen
Borchow.]
Avots: ME I, 745