aizkāpt
[àizkâpt LKVv., hinsteigen, hingehen; so im ironischen Sinn auch in Ronneburg u. a.].
Avots: ME I, 31
Avots: ME I, 31
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkāpt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkāpt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
izkāpt
izkâpt [li. iškópti],
1) aus -, heraussteigen:
nuo upes izkāpa septiņas guovis I Mos. 41, 2. meita izkāpj nuo ratiem LP. IV, 138. izkāpt malā, ans Land steigen, landen;
2) bites izkāpt, zeideln:
bites gan arī bij izkāptas Latv. Refl. - tiês, zur Genüge, viel steigen: arājs izkāpies, nevarējis izkāpt, ve̦zums par augstu LP. VI, 162.
Avots: ME I, 750
1) aus -, heraussteigen:
nuo upes izkāpa septiņas guovis I Mos. 41, 2. meita izkāpj nuo ratiem LP. IV, 138. izkāpt malā, ans Land steigen, landen;
2) bites izkāpt, zeideln:
bites gan arī bij izkāptas Latv. Refl. - tiês, zur Genüge, viel steigen: arājs izkāpies, nevarējis izkāpt, ve̦zums par augstu LP. VI, 162.
Avots: ME I, 750
izkāpt
I izkâpt, ‡
3) (eine Reihe von Objekten) besteigen:
i. visus kuokus. Hierher oder zu izkàpt II ‡ 2 gehört nuolēma ... izkāpt visus pērkļus (um die dort befindlichen Krähenjungen herauszunehmen). Refl. -tiês: man bij visuos kuokuos jāizkāpjas un viss jāre̦dz Seyershof.
Avots: EH I, 454
3) (eine Reihe von Objekten) besteigen:
i. visus kuokus. Hierher oder zu izkàpt II ‡ 2 gehört nuolēma ... izkāpt visus pērkļus (um die dort befindlichen Krähenjungen herauszunehmen). Refl. -tiês: man bij visuos kuokuos jāizkāpjas un viss jāre̦dz Seyershof.
Avots: EH I, 454
izkāpt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
nu
I nu (li. nù, [ai. nu, gr. νυ, ahd. nu "nun"]), nun,
1) enklitisch: tas nu viss vēl ne˙kas, bet tumsā atgadās krustceļš LP. II, 32. še nu tev! da hast du nun!
te nu bij! da haben wir's! lai nu kâ, dem sei, wie ihm wolle. kâ jau nu, wie schon nun: uzņe̦m tuos laipni, kâ jau nu ķēniņa dē̦lus LP. II, 50. ja mīklas uzminēsi, tad tiksi laimīgs. ja ne, tad nu gan tâ būs, kâ būs II, 77. kad nu, ja nu, wenn nun: ja nu tâ tu gribi, lai tad iet arī tâ. kur nu vēl od. kur tad nu vēl, wie sollte es denn auch, gescweige denn: ja jau taviem gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev, jaunam muļķim? LP. V, 265. neticis ne virsū skatīties, kur nu vēl precēt III, 27. ķēvīte knapi varuot tik vienu pavilkt, kur nu vēl abus I, 181. zur Verstärkung der negation: ne nu (Var.: neba, nele, ne˙vis) lieta mani pēla, ne nu lieta niecināja; izpaliņa mani pēla BW. 8707, 1. Im ersten Teil eines disjunktiven Satzes: vai nu - vai(jeb vai), entweder - oder; ne nu - ne, weder - noch: vai nu suods, vai guods. bet bailīgais ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt LP. II, 79. Nach dem Imperativ ist das nu enklitisch, wenn auf dem Verbalbegriff der Ton liegt: ej nu, mans dē̦ls! geh nun, mein Sohn! Betont ist es aber,
a) wenn der Zeitbegriff betont ist: ej nu, mans dē̦ls, geh jetzt(in diesem Augenblick), mein Sohn;
b) wenn die Folge der Erwartung nicht entspricht: glāb nu čūsku; gan viņa tev iekuodīs;
2) betontes nu, jetzt:
nu aba, eben jetzt; nu tik, nu vēl, jetzt erst: nu tik viņš pārnāca mājās. [nu tad! U., auf denn, wird`s endlich?] sagrāba meiteni un nu tik bēgt, er ergriff das Mädchen und machte sich jetzt aus dem Staube JK. viņš piekŗauj tādu kâ tik nu, er packt ein ungemein grosses Fuder voll IV, 72. nu kâ, wie denn sonst, natürlich: vai tu arī tur biji? nu kâ. nu, kas nu? nun, was ist jetzt los? LP. VII, 686; nu re (aus redzi) nu, sieh doch nun. Beim Vokativ als Ausrufewort: nu tu mīļais dieviņ! o du mein lieber Gott! In der Frage: vai zini kuo jauna? nu? Wiederholtes nu - mit Betonung des zweiten nu:
a) zur Beruhigung: nu, nu, gan sāpes pāries, lass gut sein, der Schmerz wird vorübergehen:
b) zur Warnung, Drohung: nu, nu, gan dabūsi pērienu, warte mal, du wirst wolh Prügel bekommen.
nu, nu, nu, pa, pa, pa, pasacīšu māmiņai BW. 5561;
c) zum Ausdruck der Indignation: "tu esi mani nelamē grūdis." "nu nu!" das geht doch zu weit.
[Zu apr. "teinünun", la. nudiūs tertius "es ist nun der dritte Tag" u. a., vgl. Persson IF. II, 251.]
Avots: ME II, 752, 753
1) enklitisch: tas nu viss vēl ne˙kas, bet tumsā atgadās krustceļš LP. II, 32. še nu tev! da hast du nun!
te nu bij! da haben wir's! lai nu kâ, dem sei, wie ihm wolle. kâ jau nu, wie schon nun: uzņe̦m tuos laipni, kâ jau nu ķēniņa dē̦lus LP. II, 50. ja mīklas uzminēsi, tad tiksi laimīgs. ja ne, tad nu gan tâ būs, kâ būs II, 77. kad nu, ja nu, wenn nun: ja nu tâ tu gribi, lai tad iet arī tâ. kur nu vēl od. kur tad nu vēl, wie sollte es denn auch, gescweige denn: ja jau taviem gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev, jaunam muļķim? LP. V, 265. neticis ne virsū skatīties, kur nu vēl precēt III, 27. ķēvīte knapi varuot tik vienu pavilkt, kur nu vēl abus I, 181. zur Verstärkung der negation: ne nu (Var.: neba, nele, ne˙vis) lieta mani pēla, ne nu lieta niecināja; izpaliņa mani pēla BW. 8707, 1. Im ersten Teil eines disjunktiven Satzes: vai nu - vai(jeb vai), entweder - oder; ne nu - ne, weder - noch: vai nu suods, vai guods. bet bailīgais ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt LP. II, 79. Nach dem Imperativ ist das nu enklitisch, wenn auf dem Verbalbegriff der Ton liegt: ej nu, mans dē̦ls! geh nun, mein Sohn! Betont ist es aber,
a) wenn der Zeitbegriff betont ist: ej nu, mans dē̦ls, geh jetzt(in diesem Augenblick), mein Sohn;
b) wenn die Folge der Erwartung nicht entspricht: glāb nu čūsku; gan viņa tev iekuodīs;
2) betontes nu, jetzt:
nu aba, eben jetzt; nu tik, nu vēl, jetzt erst: nu tik viņš pārnāca mājās. [nu tad! U., auf denn, wird`s endlich?] sagrāba meiteni un nu tik bēgt, er ergriff das Mädchen und machte sich jetzt aus dem Staube JK. viņš piekŗauj tādu kâ tik nu, er packt ein ungemein grosses Fuder voll IV, 72. nu kâ, wie denn sonst, natürlich: vai tu arī tur biji? nu kâ. nu, kas nu? nun, was ist jetzt los? LP. VII, 686; nu re (aus redzi) nu, sieh doch nun. Beim Vokativ als Ausrufewort: nu tu mīļais dieviņ! o du mein lieber Gott! In der Frage: vai zini kuo jauna? nu? Wiederholtes nu - mit Betonung des zweiten nu:
a) zur Beruhigung: nu, nu, gan sāpes pāries, lass gut sein, der Schmerz wird vorübergehen:
b) zur Warnung, Drohung: nu, nu, gan dabūsi pērienu, warte mal, du wirst wolh Prügel bekommen.
nu, nu, nu, pa, pa, pa, pasacīšu māmiņai BW. 5561;
c) zum Ausdruck der Indignation: "tu esi mani nelamē grūdis." "nu nu!" das geht doch zu weit.
[Zu apr. "teinünun", la. nudiūs tertius "es ist nun der dritte Tag" u. a., vgl. Persson IF. II, 251.]
Avots: ME II, 752, 753
vairs
vaĩrs Bl., Wolm. u. a.,
1) mehr
(= lat. plūs; jetzt in dieser Bed. veraltet): tur jir vēl vairs vietu Ev. kate̦rs ...vairs (μεῖζόν τι) jir nekâ viens... Ev. (Matth. 11); (als Slavismus in Lettg.) papūlējies kuo vairs (r. чѣм больше, möglichst viel) atnest! Pas. I, 221 (aus Preili). tam vairs (r. тѣм болѣе), ka..., umso mehr, weil... 358 (aus Rositten);
2) vairs - ne, nicht mehr:
tu manis vairs neredzēsi, du wirst mich nicht mehr sehen. viņš mana, ka vairs nav labi Dīcm. pas. v. I, 37. tie nezināja vairs, kas... LP. I, 187. ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt II, 79. citi vēl iet, tak ne vairs uz baznīcu Aps. J. III, 3;
3) tik(ai) - vairs oder vairs - tik(ai), nur noch:
bija tik vairs zirgi trīs Aps. J. III, 28. saimniece tik vairs spējusi iekliegties LP. VI, 76. nuo māsām tikai viena vairs dzīva Wolm. viņš tik vairs turējās Dond., Kalleten. tikai nātras un nezāles vairs siltajā saulguozī Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 776. vairs ir tikai mē̦mas... liecinieces Etn. II, 158, gruzdēja vairs tikai divi gabali Saul. R. I, 72. atradu vairs tik kūpuošas drupas Niedra Kad m. dilst 222. paliek vairs tikai tēja A. v. J. 1897, II, 137 (ähnlich Mērn. 1. 124). - Ein alter Komparativ, s. Le. Cir. 355. Wie aksl. bole "magis, plūs" zu ai. bálam "Kraft" u. a. gestellt wird (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 110), so dürfte le. vaĩrs nebst li. vyrẽsnis "höher gestellt; ätter" und le. vĩrs "Mann" zu ai. vayaḥ "Lebenskraft", lat. vīs, gr. ἴς (mit langem i) "Kraft" u. a. (bei Walde 1. c. I, 228 ff.) gehören.
Avots: ME IV, 442
1) mehr
(= lat. plūs; jetzt in dieser Bed. veraltet): tur jir vēl vairs vietu Ev. kate̦rs ...vairs (μεῖζόν τι) jir nekâ viens... Ev. (Matth. 11); (als Slavismus in Lettg.) papūlējies kuo vairs (r. чѣм больше, möglichst viel) atnest! Pas. I, 221 (aus Preili). tam vairs (r. тѣм болѣе), ka..., umso mehr, weil... 358 (aus Rositten);
2) vairs - ne, nicht mehr:
tu manis vairs neredzēsi, du wirst mich nicht mehr sehen. viņš mana, ka vairs nav labi Dīcm. pas. v. I, 37. tie nezināja vairs, kas... LP. I, 187. ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt II, 79. citi vēl iet, tak ne vairs uz baznīcu Aps. J. III, 3;
3) tik(ai) - vairs oder vairs - tik(ai), nur noch:
bija tik vairs zirgi trīs Aps. J. III, 28. saimniece tik vairs spējusi iekliegties LP. VI, 76. nuo māsām tikai viena vairs dzīva Wolm. viņš tik vairs turējās Dond., Kalleten. tikai nātras un nezāles vairs siltajā saulguozī Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 776. vairs ir tikai mē̦mas... liecinieces Etn. II, 158, gruzdēja vairs tikai divi gabali Saul. R. I, 72. atradu vairs tik kūpuošas drupas Niedra Kad m. dilst 222. paliek vairs tikai tēja A. v. J. 1897, II, 137 (ähnlich Mērn. 1. 124). - Ein alter Komparativ, s. Le. Cir. 355. Wie aksl. bole "magis, plūs" zu ai. bálam "Kraft" u. a. gestellt wird (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 110), so dürfte le. vaĩrs nebst li. vyrẽsnis "höher gestellt; ätter" und le. vĩrs "Mann" zu ai. vayaḥ "Lebenskraft", lat. vīs, gr. ἴς (mit langem i) "Kraft" u. a. (bei Walde 1. c. I, 228 ff.) gehören.
Avots: ME IV, 442