izkāsis
izkâsis 2 Ruj., izkāsis Bers., abgemagert, ausgehungert], izkāsies, = izkā̀rsis: ar kārumu, kâ izkāsies, viņš metās tiem virsū A. XII, 655. esi tu arī izkāsies pēc manas draudzības Blaum.
Avots: ME I, 750
Avots: ME I, 750
'izkāsis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: