izkaļoties
izkaļuôtiês,
1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;
2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.
Avots: ME I, 747
1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;
2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.
Avots: ME I, 747
'izkaļoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: