Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izkalēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izkalēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
aizkalēties
àizkalêtiês,
1) lange Zeit nicht essen, hungern: bij gan aizkalējies, bet nu ar tāpēc rij Lasd.;
2) angebrütet sein: uola bij jau aizkalējusies Ruhental
[wenigstens in der ersten Bedeutung, wohl zu kàlst; vgl. mnd. hellich "durstig, lechzend" und mndl. hael "ausgetrocknet, dürr"].Avots: ME I,
30
izkalēties
I izkalêtiês,
lange etwas entbehren, nuo kaut kā ilgi būt atturē̦tam, piem. nuo ēšanas Lös. n. Etn. IV, 34;
heisshungrig sein: e̦smu visai izkalējies Fest., Bers.
Avots: ME I,
747
izkalēties
II izkalêtiês:
priekš izkalēšanās nuonīkst Mekons Zelta māj. grām.
3 168.
Avots: EH I,
452
izkalēties
II izkalêtiês,
aus dem Ei hervorgehen M. (gew.
izšķilties). [zu li. išsikálti "выбираться, выклюнуться".]Avots: ME I,
747 Šķirkļa skaidrojumā (2)
izkaļoties
izkaļuôtiês,
1) aufbrechen (von Blüten) Kronw. n. U.;
2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.
Avots: ME I,
747
kakalze
kakalze,
kakalˆza Mar.,
ein hart gewordener Lehmkumpen, der durch die Egge nicht fein gemacht werden kann Oppek. n. Mag. XIII, 23:
Gulbenē ve̦ci ļaudis stāsta, ka kakalze (sakaltis māla gabals uz lauka) e̦suot vilka māsa un akmens vilka brālis LP. VII, 574.
[Vielleicht mit Reduplikation zu apkala (s. dies), aizkalēties (s. dies) und kàlst; zum z vgl. kukurznis, kukulznis und ciekurznis.]Avots: ME II,
137