izkamarēt
izkamarêt (unter izkamerêt ),
1): auch Bers.; Golg.; Lis., Meselau, PV., Smilten, ‡
2) "izgādāt; ar pūlēm kuo panākt" Wessen; ‡
3) kramend durchwühlen
Adl., Lös:, N.-Peb , Sessw., Tirsen: i. uotra lietas; ‡
4) mühsam durch eine enge Ritze herausziehen
Adl., Geistershof, Līvāni, Lös., Tirsen u, a. ‡ Refl. -tiês; zur Genüge klamen, wühlen: viņam jau de̦g pa˙priekšu i., lai vē̦lāk zinātu, kur kuo nuočiept PV.
Avots: EH I, 453
1): auch Bers.; Golg.; Lis., Meselau, PV., Smilten, ‡
2) "izgādāt; ar pūlēm kuo panākt" Wessen; ‡
3) kramend durchwühlen
Adl., Lös:, N.-Peb , Sessw., Tirsen: i. uotra lietas; ‡
4) mühsam durch eine enge Ritze herausziehen
Adl., Geistershof, Līvāni, Lös., Tirsen u, a. ‡ Refl. -tiês; zur Genüge klamen, wühlen: viņam jau de̦g pa˙priekšu i., lai vē̦lāk zinātu, kur kuo nuočiept PV.
Avots: EH I, 453