Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izkasīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izkasīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

aizkasīt

àizkasît,

1) hin-, wegharken:
a. sienu līdz šķūnim;

2) verscharren, zuscharren:
vistas aizkasa vagas starp duobēm;

3) hin-, wegeilen:
a. kâ vējš Stenden, Trik.

Avots: EH I, 29


izkasīt

izkasît, Refl. -tiês,

2) sich herausscharren:
izkasas nuo zemes Pas. Vl, 371.

Avots: EH I, 454


izkasīt

izkasît (li. iškasýti), freqn., izkast PS.,

1) gehörig kratzen:
izkasi man muguru;

2) auskratzen, ausharken, ausscharren:
vistas izskasījušas stādus [izkast sìenu nuo ūdens PS.] Refl. - tiês, sich zur Genüge kratzen: vai tad vēl neesi izkasījies? putns izkaš debrīti. vilki izkasuši rudeņuos kūtīm paviļas JU.

Avots: ME I, 748

Šķirkļa skaidrojumā (5)

izkasis

izkasis,

1): auch Lubn., izkasītis Kaltenbr.;

2) = abr(a)kasis 2, das jüngste Kind: jis pats jaunākais nuo brāļu..., pats izkasītis Pas. VI, 477.

Avots: EH I, 454


kasīklis

kasîklis, kaseklis Lasd.,

1) das Kratzeisen (z. B. des Bötchers), die Scharape, das Abfleischeisen:
paņem kasekli un iztīrī abru Nerft. izgatavuoja ādmiņa rīkus: skrīpstus, kasīkļus Antrop. II, 62. viņa pavēderē asi kasīkļi Hiob. 41, 2. linu galvas tika nuocirstas un kasīklī izkasītas Purap.;

2) eine hölzerne, in letzter Zeit eiserne Spindelnadel, womit der Flachs an der Kundel befestigt wird
Weissenstein, Lös., Lasd., Nerft, [Grawendahl];

3) = irbulis Aknīste; [ein Griffel Bergm. n. U.];

4) [kaseklis Kreuzb.], ein Instrument zum Flechten der Bastschuhe
A. XVI, 186;

5) Kratzbürste, ein kratziger Mensch
[kasīklis Lis.] Serb.: ak tu kaseklis tāds! Kreuzb., [C.], Lasd., Rump.;

[6) kasiklis Infl. n. U., eine juckende Stelle.]
Zu kast, kasīt.

Avots: ME II, 168


piedagas

piẽdagas Wolm., das Angebrannte (am Boden des Kessels): nevarēju kâ piedagu izkasīt BW. 26120 var.

Avots: ME III, 242


piedegas

piẽde̦gas C., das Angebrannte (am Boden eines Kessels) Bers., Laud., Lasd., Fest.: nevarēju kâ piede̦gu izkasīt BW. 26120. kas katla piede̦gas ē̦d, tam de̦guns salst Etn. II, 60. līp kâ piede̦ga klāt Fest.

Avots: ME III, 243


piedegt

pìedegt, anbrennen (intr.): bieza putra ir piede̦gusi. de̦sas vāruot katla dibe̦nā ieliek salmus vai žagarus, lai nepiede̦g Etn. II, 137. pavāram pavārnīce, lai katliņš nepiedega BW. 29878. Auch übertragen gebraucht: tē̦vs vien bij tâ kâ piededzis pie tā Uoliņa Kaudz. M. 19. Subst. piede̦gumi, das Angebrannte: sāka piede̦gumus izkasīt A. v. J. 1902, S. 131. plācenis bez piede̦gumiem ļuoti glude̦ns LP. V, 367. atkasi nû grāpja piede̦gumus! Wain.

Avots: ME III, 243, 244