izklīvēties
izklìvêtiês, Lub., sich ausputzen, sich aufdonnern: viņa le̦pni izklīvējusies Dünsb. tie ļāvās nuo tādas izklīverēšanās knīpas apmulsināties Alm.
Avots: ME I, 753
Avots: ME I, 753
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izklīvēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izklīvēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: