izlaicīties
izlaicîtiês [(li. išsilaikýti "sich erhalten") "izvairīties nuo termiņa" Karkel; izlaicīties (="izvairīties") nuo darba Tadaiken, Sessw., Trik., Golg., Druw.: vai tu duomā te uz darbu atnācis izlaicīties? Sessw.].
Avots: ME I, 760
Avots: ME I, 760