aizlaitīt‡ àizlàitît, massierend hin-, wegbefördern: laitīja, laitīja, kamē̦r aizlailīja uz viņu sauli KatrE.Avots: EH I, 35
izlaitītizlàitît, ‡2) duchmassieren Lis.: i. kam muguru. Refl. -tiês; zur Genüge massieren.Avots: EH I, 461
izlaitītizlàitît, tr., verwöhnen, verhätscheln izlaitīta gadījās BW. 22032.Kļūdu labojums:verwöhnen, verhätscheln = wohl gleichb. mit izbraucīt 1 (in obszönem Sinn)Avots: ME I, 762
iznesīgsiznesîgs, geläufig, gewandt, charmant, stattlich: iznesīga valuoda VL. iznesīgas un c ē̦las meitas Kaudz. M. iznesīgas taujājās, izlaitīta gadījās BW. 22032. tam vajaga pretī tādas iznesīgas līgaviņas 11718.Avots: ME I, 775
šķiebtI šķìebt, Refl. -tiês,1): papēži šķiêbjas AP. purvciemieši jau šķiebās pie malas, arī lapmuižnieki bij sabijušies A. Upītis Laikmetu griežos I, 64;2): brāļam sieva šķiebusies (der Bruder hat sich hinsichtlich der Frau verrechnet): izveicīgas lūkuojās, izlaitīta gadījās Tdz. 45855.Avots: EH II, 639