izlencēt
izlencêt, den richtigen Weg ausmitteln Mag. XX, 3, 207: tādam bija kūmās ite, kas varēja izlencēt BW. 1303 (Var.: izstaigāt). saknei vajaga izlencēt pa zemes dažādajiem šķēršļiem Vēr. II, 802.
Avots: ME I, 763
Avots: ME I, 763
'izlencēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: