izliegties
izliêgtiês, ‡
2) ableugnen
(intr.), sich losleugnen: duomāja ..., kâ i. Kaudz. Izjurieši 97. kas pruot aizliegties, nuoliegties un i. Jaunie mērn. laiki IV, 13.
Avots: EH I, 463
2) ableugnen
(intr.), sich losleugnen: duomāja ..., kâ i. Kaudz. Izjurieši 97. kas pruot aizliegties, nuoliegties un i. Jaunie mērn. laiki IV, 13.
Avots: EH I, 463