izlodāt
izluõdât, tr., intr.,
1) durchkriechen, sich durchdrängen:
izluodājis bē̦rzu birzi BW. 10337. viņš visas pagultes izluodājis;
2) aushöhlen, Gänge machen (wie z. B. der Maulwurf):
kad vabulītes izluodājušas zemi... Etn. II, 72. jaunekļi izluodāja pa visām bedrēm Dok. A. Refl. - tiês, zur Genüge kriechen, schlendern: caurām dienām pa mežu izluodājies Egl.
Avots: ME I, 766, 767
1) durchkriechen, sich durchdrängen:
izluodājis bē̦rzu birzi BW. 10337. viņš visas pagultes izluodājis;
2) aushöhlen, Gänge machen (wie z. B. der Maulwurf):
kad vabulītes izluodājušas zemi... Etn. II, 72. jaunekļi izluodāja pa visām bedrēm Dok. A. Refl. - tiês, zur Genüge kriechen, schlendern: caurām dienām pa mežu izluodājies Egl.
Avots: ME I, 766, 767