aizmanīties
àizmanîtiês, zur rechten Zeit heimlich entfliehen, sich entfernen: pats viņš tūliņ aizmanījies LP. V, 97. dē̦ls aizmanījies ar zāļu trauciņu LP. V, 276.
Avots: ME I, 38
Avots: ME I, 38
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izmanīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izmanīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izmanīt
izmanît, Refl. -tiês, ‡
2) sich auskennen:
man jau pašai jāizmanās un jāre̦dz, kuo laiks maksā Janš. Bandavā II, 139.
Avots: EH I, 465
2) sich auskennen:
man jau pašai jāizmanās un jāre̦dz, kuo laiks maksā Janš. Bandavā II, 139.
Avots: EH I, 465
izmanīt
izmanît (li. išmanýti), erforschen, prüfen, verstehen: tu izmanīsi cilvē̦ku duomas LP. VII, 232. vai esi savu sirdi izmanījis? Kaudz. M. ienāk, lai var izmanīt, kuo valsts vietnieki runā Kaudz. M. Refl. - tiês, sich herauswickeln, entwischen: viņš laikā izmanījās nuo istabas.
Kļūdu labojums:
232 = 932
Avots: ME I, 768
Kļūdu labojums:
232 = 932
Avots: ME I, 768
Šķirkļa skaidrojumā (4)
snīķerēt
‡ snīķerêt(iês) PV. "izmanīties, uokšķerêt, izlavīties. izduomāt un izdarīt kuo niķīgu": viņš snīķerēja, kamē̦r varēja pazust nemanīts.
Avots: EH II, 543
Avots: EH II, 543
snīķerēties
‡ snīķerêt(iês) PV. "izmanīties, uokšķerêt, izlavīties. izduomāt un izdarīt kuo niķīgu": viņš snīķerēja, kamē̦r varēja pazust nemanīts.
Avots: EH II, 543
Avots: EH II, 543
starpība
star̂pĩba,
1) der Unterschied
Manz. Lettus, U.; starpību darījis starp mums un tiem Glück Apostelg. 15, 9. vēl mums kāda starpība Mag. IV, 2, I48, wir sind in der Sache noch nicht einig. duomu starpība, die Meinungsverschiedenheit Bauske;
2) der Zwist, die Uneinigkeit
U.;
3) intime Beziehungen;
lai... mēlnesīgie neizmanītu viņu starpību un neizdaudzinātu viņu draudzību Janš. Paipala 25.
Avots: ME III, 1047
1) der Unterschied
Manz. Lettus, U.; starpību darījis starp mums un tiem Glück Apostelg. 15, 9. vēl mums kāda starpība Mag. IV, 2, I48, wir sind in der Sache noch nicht einig. duomu starpība, die Meinungsverschiedenheit Bauske;
2) der Zwist, die Uneinigkeit
U.;
3) intime Beziehungen;
lai... mēlnesīgie neizmanītu viņu starpību un neizdaudzinātu viņu draudzību Janš. Paipala 25.
Avots: ME III, 1047
ūķeris
ùķeris 2 Fest., ein fürsorglicher, berechnender Mensch: viņš ir liels ūķeris - nuopircis sviestu tirgū: muoderniecības sviests par dārgu Vīt. tā sieviete ir liels ūķeris: viņa pruot izmanīties un pirmā tikt rindā ders. Dissimiliert aus *rūķeris (zu rūķêt I)?
Avots: ME IV, 408
Avots: ME IV, 408