iznižģēt
iznižģêt, tr.,
1) verschmaddern, tändelnd verbrauchen:
kuo tu iznižģē ziepes Kand.;
2) = izmižģēt U., Naukschen. Refl. - tiês, zur Genüge tauchen]:
mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.
Avots: ME I, 776
1) verschmaddern, tändelnd verbrauchen:
kuo tu iznižģē ziepes Kand.;
2) = izmižģēt U., Naukschen. Refl. - tiês, zur Genüge tauchen]:
mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.
Avots: ME I, 776