aizpelt
àizpelˆt, durch bösen Klatsch vereiteln, verklatchen, abraten, besonders beim Heiraten: jau es būtu izpre̦cē̦ta, kaut vēveris neaizpēlis BW. 8402, 14.
Avots: ME I, 43
Avots: ME I, 43
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izpelt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izpelt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izpelt
izpelˆt, tr., heruntermachen, tüchtig schmähen: es jau biju tâ izpe̦lta, kâ caur sietu izsijāta BW. 8299. kâ tu pati sē̦rstu iesi, bāleliņus izpē̦lusi BW. 20700.
Avots: ME I, 779
Avots: ME I, 779
Šķirkļa skaidrojumā (1)
vazāt
vazât, -ãju,
1) schleppen
L,, herumschleppen, verschleppen U.; herumführen U.: vazāt kaut kua pa (gar) zemi. māte izkūluse . . . pie matiem vazādama BW. 749. valdziņā vazāt, gängeln U. vazāt mani pie tiesas par liecinieku Alm. (fig.) kungu vazās pie de̦guna MWM. VIII, 82;
2) vazā vaļā!
a) greife zur Arbeit!
Golg.;
b) fange (etwas) an!
3) schlagen
Trik., Wolmarshof;
4) "izpelt">izpelt" Ramkau;
5) die Stricke beim Fischen ins Boot ziehen
Kaugurciems: zvejnieki, laiviņā stāvē̦dami, sāk vazāt;
6) v. pie de̦guna "verspotten"
Frauenb. Refl. -tiês,
1) einander schleppen:
cita citu vazājās (Var.: valkājās): zirdziņš vilka ecēkšiņu, ecēkšiņa labībiņu BW. 28087 var.;
2) sich herumschleppen
L., herumtreiben U.: vazājušies nuo viena ciema uz uotru LP. VI, 195. ve̦lns vazājas šurpu, turpu Kurbads. pa kruogiem un ballēm vazāties Dīcm. pas. v. I, 9. gar cita nama durvīm vazāties 58. Sprw.: vazājas kâ nelabais (RKr. VI, 535) od. kâ nuosprādzis (JK. II, 639), meitiņa cūku takus vazājās BW. 22012 var. dvēselīt[e] valdziņā vazājās 28829, 3. mana paša netikums līdza vien vazājās 6907. Zur wurzel von ve̦z(u)ms.
Avots: ME IV, 488
1) schleppen
L,, herumschleppen, verschleppen U.; herumführen U.: vazāt kaut kua pa (gar) zemi. māte izkūluse . . . pie matiem vazādama BW. 749. valdziņā vazāt, gängeln U. vazāt mani pie tiesas par liecinieku Alm. (fig.) kungu vazās pie de̦guna MWM. VIII, 82;
2) vazā vaļā!
a) greife zur Arbeit!
Golg.;
b) fange (etwas) an!
3) schlagen
Trik., Wolmarshof;
4) "izpelt">izpelt" Ramkau;
5) die Stricke beim Fischen ins Boot ziehen
Kaugurciems: zvejnieki, laiviņā stāvē̦dami, sāk vazāt;
6) v. pie de̦guna "verspotten"
Frauenb. Refl. -tiês,
1) einander schleppen:
cita citu vazājās (Var.: valkājās): zirdziņš vilka ecēkšiņu, ecēkšiņa labībiņu BW. 28087 var.;
2) sich herumschleppen
L., herumtreiben U.: vazājušies nuo viena ciema uz uotru LP. VI, 195. ve̦lns vazājas šurpu, turpu Kurbads. pa kruogiem un ballēm vazāties Dīcm. pas. v. I, 9. gar cita nama durvīm vazāties 58. Sprw.: vazājas kâ nelabais (RKr. VI, 535) od. kâ nuosprādzis (JK. II, 639), meitiņa cūku takus vazājās BW. 22012 var. dvēselīt[e] valdziņā vazājās 28829, 3. mana paša netikums līdza vien vazājās 6907. Zur wurzel von ve̦z(u)ms.
Avots: ME IV, 488