izpist
[izpist (išpìsti), efutuere: es izpisu jaunu meitu BW. 35198, 2. Refl. -tiês, zur genüge den Geschlechtsakt vollziehen: nebij vaļas siena pļaut, ne ar lāga izpisties BW. 35347, 1.]
Avots: ME I, 780
Avots: ME I, 780
'izpist' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: